Andris Bērziņš
Valsts prezidents Andris Bērziņš: Es vispirms gribētu pateikties Ilvesa kungam par lēmumu, nākamajā dienā pēc inaugurācijas ierodoties šeit, Latvijā. Gribētu pateikties arī par viņa iepriekšējo ieguldījumu – iepriekšējās prezidentūras laikā viņš ir pabijis Latvijā 14 reizes. Es esmu pārliecināts, ka nākotnē mums būs šie kopējie jautājumi jārisina ne mazāk un Latviju atbalstošā pieeja no Igaunijas puses turpināsies.

 

To parādīja mūsu šodienas saruna. Pamatjautājums, kas, protams, ir ļoti sarežģīts un nav vienkāršs šajā situācijā, bija Igaunijas pieredze eirozonā, kas Latvijai ir viens no būtiskajiem nākotnes jautājumiem. Šeit es saņēmu ļoti precīzu informāciju par Igaunijas pieeju šim jautājumam un arī vērtējumu, bet to mēs dzirdēsim no Ilvesa kunga. Mana pārliecība nav mainījusies nemaz, ka Latvijai tomēr šis būtu viens no svarīgajiem nākotnes jautājumiem. Es ceru, ka tas arī tiks iekļauts jaunās valdības deklarācijas projektā.

 

Mēs pārrunājām svarīgākos lielos projektus, tajā skaitā arī dzelzceļa attīstību un „Rail Baltic” jauno variantu ar Eiropas platuma dzelzceļa sliežu standarta attīstību. Šajā jautājumā panācām skaidru vienošanos, ka tas tiks arī atbalstīts no Latvijas puses, ko es lūgšu izskatīt arī jaunajai valdībai un attiecīgi rīkoties.

 

Arī pārējos jautājumus, kas saistīti sevišķi ar enerģētiku, mēs apskatījām, bet ne detaļās, jo laiks bija par īsu, pieskaroties sašķidrinātās gāzes termināla projektam, kurš acīmredzot būs nākamo mēnešu jautājums, kad visas priekšizpētes būs veiktas. Jautājums arī par Visaginas elektrostacijas projektu, kur šā gada beigās paredzēta sākuma posma gala lēmuma pieņemšana. Protams, Latvijas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības turpinājums ir ļoti labā līmenī. Protams, arī tīri cilvēcisko attiecību stiprināšanas veicināšana.

 

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess: Katrā ziņā es apstiprinu, ka 14 reizes esmu viesojies šeit, Latvijā, vizīšu ietvaros. Bet, ja mēs tā nopietnāk runājam, esmu pat biežāk apciemojis Latviju, jo pastāv Šengenas zona un es varu brīvi šķērsot  robežas. Es biju pārliecināts par to, ka noteikti pēc ievēlēšanas otrajam prezidentūras termiņam, būtībā pēc 17 stundām, kad esmu nodevis zvērestu, esmu šeit atkal apmeklējis pirmajā vizītē Latviju.

 

Tad, kad es nodevu zvērestu, man bija gara runa, bet apmēram pusi no tās es runāju par eirozonas nepieciešamību un arī par pašreizējām Eiropas Savienības problēmām. Tas, protams, ir atsevišķs jautājums. Tādēļ varbūt es esmu arī šeit, Latvijā.

 

Mūsu, igauņu un latviešu, tautas liktenis ir ļoti cieši saistīts ar Eiropas Savienību un, protams, arī ar NATO. Katrā ziņā daudzi cilvēki Eiropā pašlaik arvien apšauba eiro ieviešanas nepieciešamību. Es domāju, ka arī Latvijā šāds viedoklis pastāv. Mēs redzam, ka Eiropas Savienība arī virzās integrācijas virzienā un, protams, tas ir jautājums, vai eiro pastāvēšana ir laba, vai arī slikta. „Financial Times” rakstā arī iepriekšējais ministrs apšauba un domā, kas patiešām notiks ar mūsu eiro. Turklāt pēc eiro ieviešanas valstis, kurās eiro nav, izteikušas politiskus apsvērumus.

 

Es domāju, ka tas ir drīzāk slikti, nevis labi, ka Igaunijā un Latvijā ir cilvēki, kas par to šaubās. Tas ir mūsu, igauņu un latviešu, interesēs – būt eirozonā. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, par kuru pašlaik varētu runāt vēl plašāk, un to mēs turpināsim apspriest arī sarunā ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu.

 

Protams, vēl viena tēma, par kuru mēs varētu runāt, ir Baltijas valstu sadarbība. Mēs, Baltijas valstis, esam jau darbojušies kopā 20 gadus un mēs katrā ziņā saprotamies labāk nekā tas bija pirms 20 gadiem. Var teikt, ka šī te sadarbība tieši privātajā sektorā ļoti daudz ko jaunu ienes un palīdz. Un tur mums varbūt pat neko nevajag darīt. Ja mēs skatāmies par investīcijām šeit Latvijā, tad mēs varam teikt, ka zviedri ir pirmajā vietā un Igaunija ir otrajā vietā. Un šeit Latvijā darbojas aptuveni 1500 igauņu firmas. Ja mēs runājam par eksportu un skatāmies mūsu eksporta attiecībās, tad varam teikt, ka Latvija ir otrajā vietā no valstīm, kas savus produktus eksportē uz Igauniju. Turpinot par investīcijām– mēs ejam ēst, pusdienot uz latviešu Lido, kas šobrīd atrodas arī Tallinā.

 

Ja mēs runājam par politiku un drošības politiku, tad noteikti triju Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska. Tas dod mums iespēju nostiprināties un izpausties visā Eiropas teritorijā. Katrā ziņā infrastruktūras veidošana ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo mēs atbalstu saņemam no Eiropas Savienības. Igaunijas pati būtiskākā prioritāte pašlaik ir šis te ātrvilciena 1435 milimetru plato sliežu, kas ir Eiropas standarts, projekta realizēšana. Un es domāju, ka mūsu uzdevums ir piesaistīt investīcijas, kas ir nepieciešamas šajā projektā, no Eiropas Savienības.

 

Jautājums: Jautājums Igaunijas prezidentam. Somijas premjers Katainena kungs nesen izteica tādu vīziju, ka Eiropas Savienība nākotnē varētu sadalīties nosacīti divos blokos – Baltijas jūras un Vidusjūras. Vai Jūs piekrītat šādam skatījumam uz nākamajiem desmit līdz piecpadsmit gadiem?

 

Igaunijas prezidents: Es ļoti gribētu cerēt, ka nē. Šeit Somijas premjerministrs acīmredzot domā šos pretrunu jautājumus, kas izpaužas abu bloku valstīs. Tas ir jautājums par šo valstu vienlīdzīgu attīstību. Un, ja mēs skatāmies šo jautājumu par budžetu, tad ir šīs valstis – Igaunija, Vācija un arī citas valstis, kurām šie budžeti ir sakārtoti. Es to uzsvēru un pateicu arī jums – es neticu, ka tas ir iespējams.

 

Jautājums: Bērziņa kungs, cik lielas ir izredzes, ka Jūs kā Ministru prezidentu nominēsiet vakar trīs partiju koalīcijas izvirzīto premjera amata kandidātu Valdi Dombrovski?

 

Valsts prezidents: Es par šo lietu acīmredzot zinu tikpat daudz, cik jūs, jo es ne arvienu no viņiem neesmu ticies. Es esmu saņēmis šo te ziņu, ka vienošanās ir parakstīta. Kā tas virzīsies tālāk, to mēs redzēsim šīs nedēļas laikā.

 

Jautājums: Vai Jūs plānojat iepazīties ar vienošanās saturu?

 

Valsts prezidents: Kad tas būs gatavs. Es varu iepazīties tikai ar to, kas ir. Kad tas būs, protams.

 

Jautājums: Nesen trīs Baltijas valstis un Ungārija parakstīja vēstuli Briselei. Kādas ir izredzes atgūt Eiropas finansējumu iepriekšējā līmenī?

 

Igaunijas prezidents: Katrā ziņā tā ir absurda pieeja, jo mums ir kopīgs tirgus. Ja mēs skatāmies, ka jebkura Eiropas valsts maksā to pašu cenu gan par degvielu, gan par kukaiņu iznīcināšanu, gan par graudiem, tad nav skaidrs, kāpēc mums tiek apcirpts šis budžets. Tas ir nepieņemams iekšējā tirgus principa pārkāpums un ar šo terminu mēs būtu spiesti izmantot, ja mēs runātu ar saviem partneriem. Ja mēs runājam par šīm trim valstīm, tad Igaunija tomēr skatās uz šo jautājumu kompleksi, jo mūsu budžetā tā ir jautājumu pakete. Runājot tikai par lauksaimniecību, mēs esam spiesti domāt par šo te visu ekonomisko paketi. Kohēzija fonds dod lielas iespējas naudas, finansiālajā ziņā un tādēļ šis jautājums ir svarīgs un mēs, Igaunija, Latvija, Lietuva un Ungārija, arī pieder pie šī fonda un mēs varam dabūt šos līdzekļus. Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienas no visaktīvākajām valstīm, kas dabū šos līdzekļus, kas raksta projektus, un tāpēc tik būtisks ir šis jautājums.

 

Valsts prezidents: Mana līdzdalība būs maksimāli iespējamā un rīt man būs iespēja ne tikai piedalīties šajā protesta demonstrācijā, kurā piedalīsies visu triju Baltijas valstu lauksaimnieki. Es no viņiem, acīmredzot, dabūšu arī deklarāciju, ko iesniegt Barrozu kungam personīgi, jo tieši tā sakrīt, ka pēc tam man ir tikšanās ar viņu. Rīt man tikšanās būs arī ar Buzeka kungu, ar parlamenta priekšsēdētāju un Olli Rēnu, kas ir atbildīgs par monetāro politiku. Un šie jautājumi tiks pārrunāti arī visu šo tikšanos laikā.