Apstiprinot stingru apņemšanos arī turpmāk regulāri uzturēt divpusēju dialogu, kā arī tālāk attīstīt divpusējas konsultācijas visos līmeņos,
Uzsverot Latvijas un Azerbaidžānas lomas pieaugošo nozīmi reģionālā un starptautiskā līmenī,
Apstiprinot savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un starptautisko tiesību mērķiem un principiem,
Vēlreiz pasvītrojot savstarpēju atbalstu abu valstu suverenitātei, neatkarībai, teritoriālajai vienotībai,
Uzsverot 2009. gada 10. augustā Baku parakstītā Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Azerbaidžānas Republikas prezidenta kopīgā paziņojuma noteikumu svarīgumu,
Paziņo:
Puses vienojas dažādos līmeņos aktīvi attīstīt politisko dialogu visās divpusējo attiecību jomās, kā arī dialogu par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, kas interesē abas valstis.
Puses veicinās divpusējo un daudzpusējo sadarbību likuma varas, demokrātijas, cilvēktiesību un labas pārvaldības stiprināšanas jomā.
Puses, uzskatot starpparlamentu attiecības par svarīgu un neatņemamu divpusējās sadarbības daļu, uzsver to, cik svarīgi ir intensificēt abu valstu likumdošanas struktūru sadarbību, tostarp Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ietvaros, un organizēt regulāras abpusējas parlamentu deputātu vizītes.
Puses, paužot savu apņemšanos veicināt un plaši attīstīt abu valstu attiecības ekonomikas, tirdzniecības, militārajā un militāri tehniskajā, komunikāciju, transporta un loģistikas, civilās aviācijas, tūrisma, veselības, zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes, vides aizsardzības un humanitārajā jomā, atzīmē esošās tiesiskās bāzes paplašināšanas nozīmību.
Puses pauž vēlmi regulāri rīkot konsultācijas par drošības politiku, lai risinātu savstarpēji interesējošus jautājumus, kā arī apmainīties viedokļiem par starptautisko un reģionālo drošību.
Puses atkārtoti apstiprina apņēmību nosodīt visas terorisma formas un izpausmes, kā arī citus globālus apdraudējumus, proti, masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, un uzsver, ka ir svarīgi gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī stiprināt sadarbību cīņā pret visiem nacionāliem, reģionāliem un globāliem apdraudējumiem.
Puses uzver to, cik svarīgas ir ierosmes visu to ieilgušo konfliktu miermīlīgai risināšanai, kuri ietekmē šo teritoriju, kas ģeostratēģiskā ziņā ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai.
Puses uzsver nepieciešamību ātrāk atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu, balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem un normām, īpaši suverenitātes, teritoriālas vienotības un robežu neaizskaramības principiem saskaņā ar atbilstošām ANO Drošības padomes rezolūcijām un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Lisabonas samita trim principiem.
Puses, atsaucoties uz nepārtrauktiem Kalnu Karabahas konflikta miermīlīgas risināšanas centieniem EDSO ietvaros, kā arī Minskas grupas darbību, paziņo par praktiskāku un noteiktāku soļu nepieciešamību šajā nolūkā.
Puses pauž apņemšanos veicināt tautsaimniecības izaugsmi, atbalstīt uzņēmējdarbības klimata uzlabošanu un uzlabot tirgus pieejamību precēm un pakalpojumiem, kā arī atbalstīt biznesa forumu organizēšanu, kuri stiprinās saiknes starp abu valstu uzņēmējiem.
Puses, ievērojot, ka savstarpējas investīcijas ir viens no galvenajiem ekonomiskās sadarbības faktoriem, uzsver, ka veicinās investīcijas un sadarbības attīstību enerģētikas, tirdzniecības, rūpniecības, finanšu, banku nozares, komunikāciju un informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes, transporta un būvniecības jomā, kā arī citās nozarēs, kur abām valstīm ir savstarpējas intereses.
Puses uzsver sadarbības padziļināšanas nozīmību divpusējās attiecībās un trešo valstu tirgos informācijas tehnoloģijas un sakaru, mazo un vidējo uzņēmumu, civilceltniecības un būvniecības jomā.
Puses atzīmē, cik svarīgs ir darbs, ko veic Latvijas un Azerbaidžānas Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos, paplašinot un stiprinot abu valstu valdību sadarbību dažādās jomās.
Puses ar gandarījumu atzīmē Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP), jo īpaši Austrumu partnerības pozitīvo lomu, veicinot stabilitāti un drošību Dienvidkaukāzā.
Puses savukārt vienlaikus pastiprina dialogu, kas sniedz ieguldījumu Azerbaidžānas Republikas eirointegrācijā, proti, apmainoties viedokļiem par EKP ieviešanu, tās mehānismiem un Austrumu partnerību. Ieteicams pilnībā izmantot jau esošos sadarbības instrumentus, ko nodrošina Eiropas kaimiņattiecību politika, jo tas paātrinās Azerbaidžānas Republikas un Eiropas Savienības tuvināšanās procesu. Šajā ziņā ļoti būtiska ir virzība uz Asociācijas līgumu ar ES.
Azerbaidžāna apsveic nostiprinātu un regulāru sadarbību starp Latvijas Republikas iestādēm un organizācijām un Azerbaidžānas Republikas iestādēm un organizācijām visaptverošās iestāžu darbības uzlabošanas (Comprehensive Institution Building - CIB) programmas, kā arī mērķsadarbības (Twinning) un neliela apjoma mērķsadarbības (Twinning Light) projektu ietvaros.
Puses uzsver Kaspijas jūras reģiona enerģijas resursu pieaugošo lomu, lai nodrošinātu starptautisko enerģētikas drošību, un uzsver, ka ir būtiski dažādot enerģijas resursu piegādes ceļus uz pasaules tirgiem un realizēt attiecīgus projektus.
Puses atkārtoti pauž apņēmību stiprināt sadarbību, lai attīstītu enerģijas tranzīta koridoru, kas savieno Kaspijas jūras reģionu ar Eiropu un ko veido Baku-Tbilisi-Džeihanas un Baku-Tbilisi-Erzurumas cauruļvadu projekti, kuriem ir būtiska nozīme enerģētikas drošības garantēšanai Eiropā.
Puses atbalsta kopīgus centienus, kas ir vērsti uz Austrumu-Rietumu koridora attīstību, tajā skaitā Baku-Tbilisi-Karsas dzelzceļa projektu, kas var sekmēt ekonomisko un tirdzniecisko attiecību uzlabošanos.
Latvia atbalsta Azerbaidžānas Republikas centienus kļūt par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti un šajā sakarā ir gatava sniegt savu atbalstu un dalīties pieredzē.
Puses saskaņā ar saviem ārpolitikas mērķiem atbalsta ciešu sadarbību un pieredzes apmaiņu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiroatlantiskās partnerības padomes, NATO programmas "Partnerattiecības mieram" (PfP) ietvaros, kā arī NATO Individuālās partnerības rīcības plāna (IPAP) ieviešanā.
Puses atkārtoti pauž bažas par apdraudējumu, ko rada klimata pārmaiņas, un kā attiecīgu starptautisku tiesību aktu parakstītājas vēlreiz apliecina savu apņēmību kopā ar starptautisko sabiedrību pielikt pūles, lai nepieļautu un apkarotu klimata izmaiņu nelabvēlīgās sekas.
Puses atzīmē humanitārās sadarbības nozīmi, lai stiprinātu attiecības starp valstīm, un uzsver papildu pasākumu svarīgumu daudzpusīgas sadarbības attīstībai kultūras, zinātnes, izglītības, mediju un citās jomās. Puses atbalstīs kopīgu projektu īstenošanu studentu un pasniedzēju apmaiņas programmās starp attiecīgām abu valstu iestādēm.