Šā gada 9. maijā Latvija svinēs Eiropas dienu kopā ar 24 citām Eiropas demokrātijām. Mēs pieminēsim Šūmana deklarācijas parakstīšanas 55. gadskārtu, kuras mērķis bija iedibināt ilgstošu mieru kara plosītajā Rietumeiropā un kura veda uz tās valstu savienības izveidošanu, ko mēs tagad pazīstam kā Eiropas Savienību.
8. maijā Eiropa arī atzīmēs 60. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara beigām. Šim konfliktam nebija līdzīga mežonīgumā un nežēlībā, un tas noveda pie lielākajiem upuriem, ko cilvēce jebkad piedzīvojusi kara laikā. Šī kara nobeigumam bija viens neapšaubāmi apsveicams rezultāts. Tas noveda pie nacistu režīma krišanas Vācijā, kas bija okupējis un pakļāvis vairāk nekā duci Eiropas valstu un kas bijis atbildīgs par miljoniem nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu daudzviet Eiropā. Manā dzimtenē Latvijā vācu nacisti un viņu vietējie līdzdalībnieki izdarīja visšaušalīgākos masu noziegumus pret cilvēcību, kas jebkad veikti uz Latvijas zemes. Viņi iznīcināja vairāk nekā 90% no Latvijā pirms kara dzīvojušās ebreju kopienas, kā arī desmitiem tūkstošu citu ebreju, kurus viņi atveda uz Latviju no citām Eiropas daļām. Nacisti arī iesauca desmitiem tūkstošu latviešu vīriešu savā armijā, lai viņi kalpotu kā lielgabalu gaļa, nekaunīgi pārkāpjot Hāgas vienošanos par karadarbības likumiem.
Latvija kopā ar pārējo Eiropu jūsmo par nacistu Vācijas un tās fašistiskā režīma sakāvi 1945. gada maijā. Taču atšķirībā no Rietumeiropas nīstās nacistu Vācijas impērijas krišana nenoveda pie manas dzimtenes atbrīvošanas. Tā vietā trīs Baltijas valstis Latvija, Igaunija un Lietuva tika pakļautas citas ārzemju totalitārās impērijas, Padomju Savienības, nežēlīgai okupācijai.
Ilgus piecus gadu desmitus Latvija, Igaunija un Lietuva bija izdzēstas no Eiropas kartes. Padomju jūgā trīs Baltijas valstis piedzīvoja masu izvešanas un nogalināšanas, savas brīvības zaudējumu un miljoniem krieviski runājošo ieceļotāju ieplūdi.
Šā gada 9. maijā Eiropas vadītāji tiksies Maskavā. Šī ir diena, kad Krievija tradicionāli godina miljoniem krievu, kas gāja bojā Otrajā pasaules karā, un svin tās dārgo uzvaru pār nacistu Vāciju.
Kā prezidente valstī, kas daudz cietusi no padomju varas, es uzskatu par nepieciešamu atgādināt pasaulei, ka visiznīcinošākais konflikts cilvēces vēsturē varētu būt nenoticis, ja divi totalitārie režīmi – nacistu Vācija un
Padomju Savienība – nebūtu vienojušies slepeni sadalīt savā starpā teritorijas Austrumeiropā. Es runāju par kaunpilno vienošanos, ko 1939. gada 23. augustā parakstīja Padomju Savienības un nacistu Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops.
Pēc pusotras nedēļas šī kaunpilnā pakta slepeno papildprotokolu tiešā rezultātā Hitlers iebruka Polijā un sāka Otro pasaules karu. Padomju Savienība tad okupēja Polijas austrumu daļu ar Hitlera pilnīgu piekrišanu un iebruka Somijā vēlāk tajā pašā gadā. 1940. gada jūnijā Padomju Savienība iebruka un okupēja Latviju, Igauniju un Lietuvu. Hitlers un Staļins bija iepriekš paredzējuši un vienojušies par šiem iebrukumiem un okupācijām.
Tieši šie divi diktatori ir visvairāk vainīgi par sekojošā kara izraisītajiem milzīgajiem cilvēku upuriem un ciešanām. Pieminot tos, kas gājuši bojā Otrajā pasaules karā, mēs nedrīkstam aizmirst pieminēt noziegumus pret cilvēcību, ko veica Hitlers un Staļins. Mēs nedrīkstam aizmirst saukt vārdā šos divus totalitāros tirānus, lai pasaule neaizmirstu par atbildību, kas gulstas uz viņiem par kara sākšanu.
Latvijai Otrā pasaules kara beigu sākums atnāca daudzus gadu desmitus vēlāk, 1990. gada 4. maijā. Šis ir datums, kad manas zemes parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību no Padomju Savienības. Šā gada maijā latvieši svinēs šīs vēsturiskās deklarācijas 15. gadskārtu.
Šā gada 1. maijā Latvija svinēs pirmo gadskārtu kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Šis ir datums, kas patiesi iezīmē Otrā pasaules kara beigas manai dzimtenei. Tas iezīmē mākslīgi uzspiesto ietekmes sfēru galu. Tas iezīmē manas dzimtenes atgriešanos paplašinātajā Eiropas brīvo un demokrātisko valstu ģimenē.
Kā Eiropas Savienības un NATO apvienības pilntiesīga dalībniece, Latvija ir lepna būt spējīga piedalīties jaunas un labākas Eiropas veidošanā; tā ir privilēģija, kas manai valstij gadu desmitiem bija liegta. Tāpēc es kā savas valsts prezidente esmu nolēmusi piedalīties Eiropas vadītāju apspriedē Maskavā šā gada 9. maijā. Ar to es apliecināšu Latvijas apņēmību piedalīties visās svarīgākajās apspriedēs par mūsu kontinenta vēsturi, kā arī nākotni.
Pieminot Eiropas dienu, es svinēšu fašisma gāšanu un brīvības un demokrātijas atdzimšanu Rietumeiropā. Es svinēšu tās savienības dzimšanu, ko mēs tagad pazīstam kā Eiropas Savienību, un es jūsmošu par Latvijas dalību šajā svarīgajā starptautiskajā organizācijā. Es godināšu tos, kas zaudējuši dzīvības Otrajā pasaules karā. Taču es arī pieminēšu ar lielām skumjām savas zemes atkārtoto padomju okupāciju un milzīgos cilvēku upurus un ciešanas, ko tā izraisīja ne tikai Latvijā, bet arī paverdzinātajās valstīs Vidus un Austrumeiropā.
Apmeklējot oficiālos pasākumus Maskavā, es sniegšu draudzīgu roku Krievijai. Latvija uzaicina Krieviju paust tādu pašu samierināšanos ar Latviju, Igauniju un Lietuvu un nosodīt Otrā pasaules kara noziegumus neatkarīgi no tā, kas tos veicis. Visu demokrātisko valstu vadītājiem vajadzētu mudināt Krieviju izteikt nožēlu par Vidus un Austrumeiropas pēckara paverdzināšanu, kas bija Molotova-Ribentropa pakta tiešs rezultāts. Šādi rīkojoties, Krievija ietu pa tās Rietumu kaimiņu iesākto ceļu: pa brīvības, demokrātijas, likuma varas un cilvēka tiesību ievērošanas ceļu.
(Latvijas Avīze, Valda Bērziņa tulkojums no angļu valodas)