Sarunas sākumā Donalds Tusks uzsvēra Latvijas un Polijas labo attiecību vēsturi, kas šobrīd atainojas arī abu valstu ciešā sadarbībā ES ietvaros, risinot ES nākamās finanšu perspektīvas būtiskākos jautājumus: „Man vienmēr ir bijis liels prieks strādāt kopā ar Latvijas kolēģiem, mēs rodam kopīgu valodu un strādājam solidāri visdažādākajos jautājumos, kas Eiropā ir nozīmīgi mūsu valstīm.”
Andris Bērziņš pateicās Polijas premjerministram par sirsnīgo uzņemšanu Polijā, īpaši atzinīgi novērtējot Polijas patieso cieņu pret Latvijas valsts kultūras vērtībām, latviešu valodu un Latvijas tradīcijām. Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā politiskajā kontekstā, ko šobrīd ietekmē gaidāmais valodas referendums, Polijas attieksme un Varšavas Universitātē redzētais Latvijai ir īpaši nozīmīgi.
Raksturojot ekonomiskās prognozes Latvijā šim gadam, Valsts prezidents informēja, ka šogad tiek prognozēts 2,5% IKP pieaugums un budžeta deficīts zem 2% ar mērķi Latvijai izpildīt visus priekšnosacījumus, lai 2014.gadā varētu pievienoties eiro zonai. Valsts prezidents piebilda, ka pēc smagās ekonomiskās krīzes un iekšējās devalvācijas, vienlaikus pastāvot ļoti lielām mājsaimniecību parādsaistībām, Latvijas lielākā un neatliekami risināmā problēma šobrīd ir bezdarbs, kas oficiālajos rādītājos ir 11,6%, bet faktiski ir pat lielāks. „Šī situācija, ņemot vērā Eiropas Savienībā pasludināto mobilitātes politiku bezdarba mazināšanai, palielina emigrācijas draudus jo īpaši no Latvijas depresīvākajiem rajoniem. Tas ir ļoti būtiski arī Latgalē. Tādēļ mana interese un fokuss gan Latvijā, gan šajā vizītē ir palīdzēt šim reģionam atgūties, piesaistīt investīcijas, tai skaitā, no Polijas,” argumentēja Andris Bērziņš.
Polijas premjerministrs atzina, ka Polijas attieksme pret Latvijas pievienošanos eiro zonai būs pozitīva un atbalstoša, piebilstot, ka Polijai šis process varētu prasīt vēl vismaz piecus līdz septiņus gadus. Vienlaikus šī brīža valūtas attiecības starp eiro un Polijas zlotu pozitīvi ietekmē Polijas eksportu, kas uzrāda pieaugošas tendences. Polija šogad plāno 3% IKP pieaugumu un 3% budžeta deficīta līmeni.
Līdzās tam Valsts prezidents akcentēja izglītības, it īpaši augstākās izglītības, reformu nepieciešamību Latvijā un iespējamo sadarbību ar Polijas augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm Polijā tieši tehnisko zinību un praktiskās pieredzes apguvē un izmantošanā. Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai varētu lieti noderēt Polijas materiāli tehniskās bāzes un studentu praktisko iemaņu apgūšanas iespējas šajā valstī, kur rūpnieciskai ražošanai ir vēsturiski senas tradīcijas un spēcīga bāze.
Līdzās tam Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu sadarbībā enerģētikas projektos saredz lielu nākotni un Latvija ir ļoti ieinteresēta piedalīties Polijas gāzes projekta perspektīvā paplašināšanā virzienā uz Baltijas valstīm, kur Latvijas puses priekšrocība ir lielās gāzes krātuves Inčukalnā. „Latvija elektrības un gāzes jaudu palielināšanā jau ir ieguldījusi lielus resursus, kas šobrīd ir atstājis iespaidu uz elektrības patēriņa gala cenu. Tādēļ ikviens jaunais projekts vai ikviena papildus investīcija ir ļoti nopietni jāpārdomā no pozīcijām, lai patērētājam vairs nebūtu papildus jāmaksā par elektrību,” paskaidroja Andris Bērziņš
„Mums abiem ir pamats būt apmierinātiem ar abu valstu sadarbību. Diemžēl, Latvijai neizdevās izvairīties no smagas ekonomiskās krīzes, tomēr jūsu valsts pierādīja, ka ar godīgiem un drosmīgiem lēmumiem spējāt pārvarēt smagāko un kļūt par piemēru citām Eiropas valstīm. Es varu apliecināt, ka Eiropā Latvija tiek ļoti augsti vērtēta šai sakarā,” uzsvēra Polijas premjerministrs.
Polijas premjerministrs rosināja apsvērta abu valstu sadarbību mežu resursu aizsardzībā Latvijā, kā arī ES līmenī iestāties par mežu resursu aizsardzības programmu, uzņemoties atbildību par to atjaunošanu un stimulējot to ar finanšu svirām, lai mežu īpašniekiem tiktu vairāk maksāts par mežu saglabāšanu nekā par izciršanu.
Sarunas noslēgumā abas amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību attīstīt gāzes vada būves projektu, piesaistot tam arī Eiropas fondu līdzekļus līdz pat 85% no nepieciešamā finansējuma. Andris Bērziņš uzsvēra: „Polijas plāni un rīcība šajā projektā ir ļoti pamatota un loģiska. Mēs to atbalstām un no Latvijas puses jau faktiski esam veikuši nepieciešamos tehniskos darbus, lai šis gāzes vada projekts būtu iespējams.”