1. Prezidenti pauda atbalstu tālākai attiecību stiprināšanai starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES). Ukrainas puse augstu novērtēja Latvijas puses nepārtraukto atbalstu Ukrainas centieniem tuvināties Eiropai. Puses bija vienisprātis, ka šajā ziņā Ukrainai lieti noderēs Latvijas Republikas pieredze.
Abas puses pauda kopīgu interesi strādāt, lai veicinātu Eiropas vērtības, un vēlreiz apstiprināja kopīgu iesaisti Ukrainas politiskajā asociācijā un ekonomiskajā integrācijā ar ES, lai parakstītu jau parafēto Asociācijas nolīgumu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, līdz Austrumu partnerības samitam Viļņā 2013. gada novembrī. Prezidenti vienojās risināt politisko dialogu, lai stiprinātu cieņu pret demokrātijas principiem, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Šajā jomā Prezidenti apmainījās viedokļiem par galvenajiem tiesu sistēmas darba jautājumiem un tieslietu sistēmas reformu, kā arī par soļiem, lai ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomi/Venēcijas Komisiju un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO)/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju izstrādātu uzticamu vēlēšanu likumdošanu un par Asociācijas dienaskārtības reformu virzību, kurām būs izšķiroša nozīme attiecībā uz to, cik ātri notiks politiskā asociācija un ekonomiskā integrācija ar ES.
2. Puses uzsvēra, ka Asociācijas nolīguma un īpaši to daļu pagaidu piemērošana, kuras attiecas uz ES un Ukrainas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumu, veicinās Ukrainas un Latvijas Republikas divpusējās tirdzniecības attīstību. Puses atkārtoti uzsvēra nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības klimatu, lai piesaistītu Ukrainai jaunas investīcijas no Eiropas.
3. Tika atzīmēts Ukrainas progress Ukrainas-ES Vīzu liberalizācijas rīcības plāna ieviešanā saistībā ar paredzamo Rīcības plāna pirmā posma noslēgšanu. Prezidenti vēlreiz apstiprināja valstu uzticību kopējam mērķim pienācīgā kārtā ieviest bezvīzu režīmu starp ES un Ukrainu, kad būs nodrošināti Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā paredzētie apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei.
4. Prezidenti apsprieda Austrumu partnerības attīstību un uzsvēra, cik svarīgs būs trešais Austrumu partnerības samits, kas notiks Viļņā 2013. gada novembrī. Abas puses akcentēja nepieciešamību atzīt, ka Eiropas perspektīva ir svarīgs pamudinājums partnervalstīm, kas izteikušas vēlēšanos tuvināties ES, lai veiktu tālākas visaptverošas reformas un stiprinātu kopīgas demokrātiskas vērtības, tiesiskumu, kā arī pilsonisko sabiedrību. Prezidenti pauda cerību, ka Viļņas samitā notiks auglīgas diskusijas par šiem jautājumiem. Ukrainas puse apsveica Latvijas nodomu savas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā rīkot nākamo Austrumu partnerības samitu.
5. Prezidenti pārrunāja plašu jautājumu loku, skarot savstarpēji izdevīgu divpusējo sadarbību un attiecības reģionālā un starptautiskā līmenī. Valstu vadītāji atzina progresu, kas panākts starpvaldību un starpparlamentu līmeņa politiskajā dialogā, un pauda atbalstu Latvijas un Ukrainas politisko kontaktu turpmākai attīstībai.
6. Prezidenti pievērsa lielu uzmanību divpusējās ekonomiskās sadarbības padziļināšanai, uzsverot Ukrainas-Latvijas tirdzniecības pozitīvo dinamiku un vispārējo eksporta un importa izaugsmi. Valstu vadītāji ir apstiprinājuši, ka pastāv potenciāls tirdzniecības un investīciju tālākai palielināšanai, un vienojušies attīstīt ekonomisko sadarbību tādās jomās kā transports, informācijas un sakaru tehnoloģijas, energoefektivitāte, enerģētika, rūpnieciskā ražošana un lauksaimniecība.
7. Puses atzīmēja darbu, ko paveikusi Latvijas un Ukrainas Starpvaldību komisija ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos, tostarp Rīgā 2012. gada 4. un 5. jūlijā notikušās piektās sēdes rezultātus. Tika uzsvērta nākamās, 2013. gada pirmajā pusē Kijevā plānotās sēdes nozīme.
8. Prezidenti atzīmēja Ukrainas būtisko lomu energoresursu tranzītā uz Eiropu un apstiprināja gatavību tālākai sadarbībai energoefektivitātes, energoresursu taupīšanas un energoresursu piegāžu dažādošanas jomās.
9. Valstu vadītāji veltīja uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar tranzīta un loģistikas jomu, un pārrunāja iespējas turpmākai dzelzceļa pārvadājumu attīstībai starp abām valstīm. Šajā ziņā puses apsveica kopīga konteineru vilciena „ZUBR” projekta attīstību, īpaši trešo valstu pievienošanos projektam un ģeogrāfisko maršrutu paplašināšanu Ukrainā. Puses apstiprināja, ka šiem dzelzceļa kravu konteinerpārvadājumiem starp Baltijas jūru un Melno jūru piemīt augsts potenciāls, un pauda gatavību sadarboties turpmākai esošo transporta savienojumu paplašināšanai citās valstīs Baltijas un Melnās jūras reģionos.
10. Prezidenti pauda vēlmi turpināt ciešu Latvijas Republikas un Ukrainas sadarbību starptautiskās un reģionālās organizācijās, lai stiprinātu drošību un stabilitāti pasaulē un reģionā. Ukrainas kā EDSO prezidējošās valsts deklarēto prioritāšu kontekstā abas puses atzīmēja viedokļu kopību attiecībā uz EDSO centieniem atrisināt ieilgušos konfliktus.
11. Prezidenti bija vienisprātis, ka Latvijā dzīvojošo ukraiņu izcelsmes personu un Ukrainā dzīvojošo latviešu izcelsmes personu kultūras identitāte bagātina uzņemošās sabiedrības kultūru. Ukrainas puse pozitīvi novērtēja Latvijas Republikas centienus, nodrošinot Rīgas Ukraiņu vidusskolas veiksmīgu darbu un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Ukraiņu literatūras nodaļas darbību.
Abi valstu vadītāji atzīmēja apmaiņu zinātnes, izglītības, kultūras, mākslas, informācijas, sporta un jaunatnes jomā un vienojās veicināt šo jomu visaptverošu attīstību, tostarp projektā „Rīga – 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta”.