Jau 1928.gadā Latvija nozīmēja pirmo goda konsulu Jeruzalemē Mordehaju Kaspi, kurš vēlāk, neatzīdams Padomju Savienības okupācijas varu, turpināja darboties Latvijas vēstniecībā Londonā.
Esmu patiesi gandarīts, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1992.gadā vērojama dinamiska politiskā dialoga, sadarbības zinātnē, izglītībā un kultūrā attīstība. Pēdējos gados aktivizējusies arī ekonomiskā sadarbība. Jūsu vizīte tai piešķirs jaunu spraigumu un iedrošinās abu valstu uzņēmējus pilnveidot sadarbību, īpaši augsto tehnoloģiju un inovāciju jomā.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Mūsu tautu vēsturēs meklējams ne viens vien saskares punkts, īpaši 20.gadsimtā. Otrais pasaules karš, tā laikā izpostītās valstis un cilvēku dzīves un pret ebreju tautu vērstais noziegums Šoa, kas plosījās arī Latvijas teritorijā, atstājuši dziļas rētas un skarbu mācību šodienai un nākotnei. Vēsturiskās kolīzijas veidojušas mūsu pārliecību par brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un drošības nozīmi valsts attīstībā.
Mēs lepojamies, ka Latvija jau savas pastāvēšanas pirmajā posmā bija viena no tām nedaudzajām Nāciju Līgas valstīm, kas sniedza patvērumu ebreju bēgļiem no Trešā Reiha. To vidū bija arī ievērojamais vēsturnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks Šimons Dubnovs, kura vārdu šodien nes Rīgas Ebreju vidusskola. Izraēlas Valsts augstais apbalvojums „Taisnīgais starp tautām” ir piešķirts 135 Latvijas ebreju glābējiem. Jau rīt, prezidenta kungs, mēs kopā atklāsim Žaņa Lipkes memoriālo muzeju vietā, kurā vēsturiski atradās paslēptuve no ebreju geto izglābtajiem cilvēkiem. Tāpat vēlos uzsvērt, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ar nopietnību un cieņu ir pievērsusies holokausta izglītībai, piemiņai un pētniecībai.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Man ir patiess prieks par izveidojušos ciešo sadarbību kultūrā un izglītībā. Ar Latvijas valsts atbalstu tika restaurēta Rīgas Sinagoga, kas darbību atsāka 2009.gadā, kā arī 2010.gada nogalē Rīgas Ebreju vidusskola ieguva jaunas, izremontētas telpas.
Savukārt, pateicoties Izraēlas atbalstam, Latvijas studentiem ir iespēja klausīties Telavivas Universitātes vieslektorus Rīgā un, sākot ar šī gada oktobri, iegūt maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā Izraēlā.
Lielu ieguldījumu sadarbības stiprināšanā dod arī ebreju kopiena Latvijā, kas vēsturiski un arī šodien ir stipra un aktīva mūsu sabiedrības daļa. Turklāt Latvijas vārdu pasaulē nes izcili ebreju izcelsmes mākslinieki, zinātnieki, arhitekti un ārsti. Varam minēt filozofu Jesaju Berlinu, nesen mūžībā aizgājušo kinorežisoru Hercu Franku, šahistu Mihailu Tālu. Rīga lepojas ar arhitektu Mihaila Eizenšteina un Paula Mandelštama celtajām ēkām, bet pasaules koncertzālēs tiek gaidītas pianistes Innas Davidovas, operdziedātājas Ineses Galantes un vijolnieka Gidona Krēmera viesošanās.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Ir patiešām apbrīnojama to cilvēku drosme, vīrišķība, mērķtiecība, kas ar savu pārliecības spēku spējuši izlolot un īstenot dzīvē ebreju tautas sapni, 1948.gada 14.maijā dibinot savu valsti!
Jau 1929.gadā latviešu ievērojamais rakstnieks Rainis, sava ceļojuma laikā tiekoties ar izcilo Izraēlas politiķi Dāvidu Ben Gurionu, sajūsminājās par ebreju tautas neatlaidīgo tiekšanos uz neatkarīgas valsts izveidi.
Prezidenta kungs, novēlu Izraēlas Valstij uzplaukumu, stabilitāti un mieru!
Patiesi ceru, ka centieni atjaunot Izraēlas-palestīniešu miera sarunu procesu vainagosies ar divām līdzās izveidotām valstīm, kas dzīvos mierā un drošībā. Zinu, prezidenta kungs, cik daudz Jūs esat darījis šī mērķa sasniegšanai, un vēlos apliecināt, ka Latvija atbalsta un atbalstīs arī turpmāk Jūsu centienus šajā virzienā.
Prezidenta kungs!
Es paceļu šo glāzi par Izraēlas labklājību, par mūsu valstu draudzību un sadarbību! Par Jūsu veselību!
Lehaim!