Vienlaikus prezidenti atzina, ka Baltijas valstu prioritāte ir panākt, lai NATO gaisa patrulēšanas misija tiek atspoguļots kā veiksmīgs „gudrās aizsardzības” (smart defence) piemērs, kas sevī iemieso savstarpējo sadarbību un NATO alianses būtību un uzdevumus. Faktiski šīs operācijas turpināšana, par ko lēmums jau ir pieņemts, nozīmēs arī lielāku Baltijas valstu iesaistīšanos. Gan plenārsesijas laikā, gan preses konferencē Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pateicās Polijas pusei un Polijas prezidentam par Polijas gaisa spēku iesaistīšanos Baltijas telpas patrulēšanā, kas gaidāma jau aprīļa beigās.
Vienlaikus prezidenti pārrunāja arī jautājumu par atbalstu Afganistānai pēc 2014.gada, uzsverot, ka tā būs būtiska sabiedroto un partnervalstu pausta apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu Afganistānas attīstību arī pēc 2014.gada. Šai sakarībā Polijas Republikas prezidents Broņislavs Komorovskis un Latvijas prezidents Andris Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc 2014.gada atbalstīt arī Afganistānas ekonomisko attīstību un valsts infrastruktūras izveidi, bez kuras Afganistānas nākotne ir grūti iedomājama.
Plenārsesijā prezidenti pārrunāja arī jautājumu par 2013.gadā gaidāmajā NATO militārajām mācībām Steadfast Jazz 2013, kas būs lielākās kopīgās NATO reaģēšanas spēku mācības Baltijas jūrā un notiks Polijā ar triju Baltijas valstu līdzdalību. Tika apspriesta arī NATO pretraķešu spēju gatavība, ko paredzēts pārrunāt arī Čikāgas samitā.
Igaunijas un Latvijas prezidenti preses konferencē pateicās Polijas prezidentam par iniciatīvu sasaukt šādu plenārsesiju pirms NATO samita, īpaši atzīmējot, ka Polijai un Baltijas reģionam ir jāsadarbojas arvien ciešāk gan drošības politikas, gan ekonomisko jautājumu risināšanā. Prezidenti pauda gatavību arī nākotnē tikties pēc nepieciešamības.
