Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts prezidentu sanāksme notika pastāvīgu konsultāciju ietvaros starp trijiem valstu vadītājiem, lai apspriestu galvenos ārpolitikas jautājumus, tajā skaitā integrācija Eiropas un Transatlantiskās struktūrās, trīspusējo un reģionālo sadarbību, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas Valsts prezidents Valds Adamkus, un Igaunijas Valsts prezidents Lennarts Meri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu solidaritāte ir un turpinās būt svarīgs balsts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starptautiskās pozīcijas nostiprināšanai.
Viņi piezīmēja, ka viņu valstu kopējie mērķi ir iestāšanās gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO un atzina, ka, lai gan ir svarīgi katru kandidātvalsti novērtēt atsevišķi pēc tās nopelniem, ir jāvelta gan individuālas, gan kopīgas pūles, lai sasniegtu šos mērķus. Prezidenti uzsvēra, ka viņu valstu sekmīgā līdzšinējā trīspusējā sadarbība ir jūtami veicinājusi šo valstu integrāciju Eiropas un Transatlantiskās struktūrās.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts prezidenti izteica pārliecību, ka Baltijas valstis vajadzētu iekļaut nākamajā NATO paplašināšanas kārtā.
Apspriežot ES paplašināšanos, prezidenti atzinīgi novērtēja Helsinku ES Padomes Secinājumus. Valsts vadītāji atzina, ka iestāšanās sarunu uzsākšana ar Latviju un Igauniju radījusi jaunu sparu Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai. Prezidenti uzsvēra padziļinātas sadarbības nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar Eiropas integrāciju un it īpaši ar ES iestāšanās sarunām.
Valstu vadītāji arī izteica savu gandarījumu par sekmīgo sadarbības attīstību starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Amerikas Savienotajām valstīm ASV-Baltijas Partnerattiecību hartas garā. Harta, ko parakstīja šo četru valstu prezidenti 1998.gadā, izklāsta partneru kopējo vīziju par jaunu, arvien vairāk integrētu Eiropu un uzsvērti atbalsta Baltijas valstu iestāšanos Eiropas un Transatlantiskās organizācijās.
Triju valstu vadītāji atzinīgi novērtēja Baltijas valstu premjerministru sanāksmes rezolūcijas saturu. Šī sanāksme notika Tallinā 2000.g. 18. februārī. Viņi arī izteica gandarījumu par līgumiem, kas saistīti ar izglītību un noziedzības apkarošanu, ko nesen parakstīja viņu valstu attiecīgie ministri.
Prezidenti apsprieda Vienota Baltijas Enerģētikas Tirgus attīstības nepieciešamību, kā arī vajadzību izveidot elektrības un dabas gāzes padeves tīklus ar Poliju un Somiju. Viņi atzina, ka robežu šķērsošanas procedūras starp trijām Baltijas valstīm ir vēl vairāk jāvienkāršo, lai palielinātu šo valstu pievilcību gan ārzemju ieguldītājiem, gan tūristiem.
Latvijas, Lietuvas, un Igaunijas Valsts prezidenti apsveica Baltijas Jūras valstu padomes attīstību, it īpaši tās pastiprināto uzsvaru par ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī par personīgo sakaru nostiprināšanu starp indivīdiem. Viņi apsprieda sadarbību ar Krieviju un atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības organizācijas un tās atsevišķo locekļu valstu pastiprināto sadarbību projektos, kas saistīti ar Krievijas Federācijas rietumu reģionu sociālo un ekonomisko attīstību.
Trīs valstu vadītāji izteica cerību, ka Krievijas Federācijas jaunievēlētais Valsts prezidents Vladimirs Putins viņiem piebiedrosies, veidojot labas kaimiņvalstu attiecības ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Publicēts: 30.03.2000.