25. novembrī Valsts prezidents Egils Levits kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Rumānijas prezidentu Klausu Verneru Johannisu un Polijas prezidentu Andžeju Dudu tikās Kauņā, lai pārrunātu aktuālo Eiropas drošības situāciju.
Prezidentu kopīgajā preses konferencē E. Levits uzsvēra, ka ir jāturpina investīcijas aizsardzības kapacitātes nodrošināšanai un ir nepieciešams turpināt sniegt visa veida palīdzību Ukrainai, jo tā cīnās par Eiropas vērtībām. Valsts prezidents norādīja: “Eiropa nekad nav un nebūs gatava. Mums ir nemitīgi jāturpina pie tās strādāt.”
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka ir jāstiprina politiskā griba, lai izveidotu īpašu starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai. E. Levits uzsvēra, ka šodien runā līdzīgi domājošo līderu vidū, taču ir nepieciešams paplašināt starptautisko politisko gribu šāda tribunāla izveidei.
Tikšanās laikā prezidenti pieņēma kopīgu paziņojumu par reģionālo drošību un eirointegrācijas procesu. Paziņojumā valstu vadītāji apņemas cieši sadarboties, lai paaugstinātu drošības līmeni reģionā un uzlabotu kopējās aizsardzības spējas.
Prezidenti atzinīgi vērtē Ukrainas milzīgos panākumus ceļā uz integrēšanos Eiropas Savienībā (ES) un eiroatlantiskajā blokā. Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas līderi apliecina, ka arī turpmāk apņēmīgi strādās pie tā, lai kopīgi palīdzētu Moldovas Republikai veiksmīgi integrēties Eiropā, kā arī atzinīgi vērtē Moldovas Republikas sasniegumus ceļā uz integrēšanos ES.
Paziņojumā uzsvērta gatavība kopā ar Gruzijas pusi strādāt pie tā, lai valstij tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss pēc Eiropas Komisijas ziņojumā par kandidātvalsts pieteikuma izskatīšanu norādīto prioritāro jautājumu sakārtošanas.
Tiek atbalstīts Eiropadomes lēmums paātrināt Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai tās paplašināšanās procesā, jo šīs valstis apņēmīgi pilda iestāšanās sarunu nosacījumus. Valstu vadītāji apliecina, ka ir gatavi arī turpmāk kopīgi un aktīvi strādāt, lai veicinātu Ukrainas iestāšanos NATO un NATO standartu ieviešanu šajā valstī.
Prezidenti paziņo, ka Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija arī turpmāk aicinās NATO valstis sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko un praktisko atbalstu, lai panāktu, ka Ukrainai netrūkst savas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības garantēšanai nepieciešamie resursi.
Prezidenti uzsver gatavību turpmāk aktīvāk saskaņot Ukrainai kopīgi sniegto vispusējo politisko, militāro, tehnisko un humāno palīdzību. Tāpat tiek izteikts atbalsts stratēģiskās sadarbības paplašināšanai ar Ukrainu, tai skaitā veicinot Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajā blokā, kā arī apliecināts nelokāms atbalsts iespējami ātrai Ukrainas dalībai NATO.
Tāpat tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams turpināt kopīgo darbu pie Moldovas Republikas drošības, stabilitātes un noturības vairošanas, tādējādi būtiski veicinot visa reģiona kopējo drošību.
Līderi paziņojumā apņemas aktīvāk sadarboties pie Krievijas izplatītās propagandas atspēkošanas un pretdarboties tās mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi, kā arī aicinājumiem starptautiskajai sabiedrībai attaisnot Staļina vadītā režīma noziegumus, tai skaitā Golodomoru, kas tika īstenots Ukrainā 1932.–1933. gadā.
