Iepazīstinot Valsts prezidentu ar ziņojumu, komisijas vadītājs Juris Ozoliņš atzīmēja, ka Parīzes klimata vienošanās ir radījusi pasaules valstīm jaunus izaicinājumus, kas saistīti ne tikai ar klimatu, bet arī ar vidi, enerģētiku, transportu, lauksaimniecību un citām ekonomikas nozarēm. J.Ozoliņš uzsvēra, ka ikvienas valsts enerģētiskās drošības pamata nosacījumi ir resursu pietiekamība, pieejamība un ilgtspēja un ka Latvijas enerģētikas nozares turpmākā attīstībā liela nozīme ir vietējo atjaunojamo resursu izmantošanai.
Izvērtējot pastāvošo tiesisko regulējumu, komisija secinājusi, ka esošais atjaunojamo enerģijas resursu regulējošais likumdošanas ietvars var savas funkcijas pildīt līdz laikam, kad beidzas valsts atbalsta ietekme atjaunojamai enerģijai.
Lai veicinātu plašāku vietējo resursu izmantošanu, jaunāko tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, kā arī patērētāju iesaisti sava enerģijas patēriņa optimizācijā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam, komisija rekomendē līdz 2018. gadam izstrādāt jaunu regulējumu, kas veicinātu plašāku vietējās enerģijas izmantošanu.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Enerģētikas drošības komisijas paveikto un norādīja, ka iepazīsies un rūpīgi izvērtēs ekspertu veikto analīzi, lemjot par atbalstu turpmākajiem iespējamajiem risinājumiem savu noteikto pilnvaru ietvaros.
Vienlaikus Valsts prezidents aicināja organizēt plašāku visu iesaistīto pušu, atbildīgo institūciju un nozares ekspertu diskusiju par enerģētikas politikas nākotni viņa jau iepriekš iniciētajā drošības semināru ciklā.
Enerģētikas drošības komisija izveidota, lai sniegtu konsultatīvu atbalstu Valsts prezidentam tam noteikto pilnvaru īstenošanai, izvērtējot Latvijas enerģētikas politikas attīstību, un dotu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās drošības uzlabošanā.
Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas ekspertu ziņojums
