Lielākā daļa sarunu laika, kā arī tām sekojošās preses konferences laika tika veltīta tēmai par Ukrainas aizsākto reformu kursu, lai turpinātu integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Valsts prezidents A.Bērziņš gan sarunās, gan preses konferencē uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk veicinās un atbalstīs ES lēmumus, kas vērsti uz dziļāku ES sadarbību ar Ukrainu, pamatojoties uz pārliecību, ka Ukraina turpinās reformu kursu. No savas puses Latvija ir gatava sniegt palīdzību jautājumos, kas būtiski Ukrainai integrācijas kontekstā ES.
Pateicoties Latvijai par tās līdzšinējo pozīciju ES jautājumos, Ukrainas prezidents V.Janukovičs uzsvēra: „Latvija vienmēr ir bijusi mums līdzās un atbalstījusi mūsu ceļu uz Eiropu. Īpaši nozīmīgi tas ir šogad, jo Ukrainai šis gads ir ļoti svarīgs. Jau novembrī mēs ļoti ceram Viļņā parakstīt līgumu, kas mūs vedīs uz Eiropu.”
Andris Bērziņš atbildēja, ka Latvijas pieredze, esot ES gandrīz desmit gadus, var būt ļoti noderīga Ukrainai, gan lai iegūtu plašākas zināšanas par integrācijas procesiem, gan lai nepieļautu kļūdas, ko pieļāvusi Latvija.
Tāpat sarunās ar Ukrainas delegāciju tika uzsvērts, ka Latvija atzinīgi vērtē Ukrainas parlamenta 2013.gada pieņemto paziņojumu par atbalstu Ukrainas integrācijai ES. Abu valstu prezidenti bija vienisprātis par to, ka Īpaši nozīmīgs ir fakts, ka paziņojumu atbalstīja arī lielākā daļa opozīcijas deputātu, kas liecina, ka Ukrainas eirointegrācijas kursam parlamentā ir nodrošināts absolūts vairākums.
Delegāciju un prezidentu sarunu laikā Ukrainas prezidents plaši izklāstīja Ukrainas paveiktās un aizsāktās reformas, lai tās likumdošana un valsts pārvaldība tuvinātos ES atzītiem principiem, kam Ukraina vēlas cieši sekot. Ukrainas prezidents piebilda, ka tā ir ne tikai Ukrainas likumdošanas adaptēšana ES likumdošanā, bet arī ekonomikas reformēšanas procesi. Īpaši V.Janukovičš uzsvēra to, ka šajos procesos ir pozitīva virzība, ko atzinīgi vērtē arī ES. Jau šobrīd pieņemts kriminālprocesa kodekss, ko Ukraina veikusi principiāla reformu plāna ietvaros, nevis kādu iekšpolitisku motīvu vadīta.
„Ir reformēts viss, ko esam varējuši tiesu sistēmā. Vēl atlicis tikai konstitucionālu izmaiņu jautājums, kam parlamentā nepieciešams konstitucionāls balsu vairākums,” piebilda V.Janukovičs. Tāpat Ukrainas prezidents aicināja Latviju turpināt atbalstīt bezvīzu režīma noslēgšanas procesu starp Ukrainu un ES. Šobrīd Ukrainas parlamentā jau iesniegti seši likumprojekti, kas nepieciešami bezvīzu režīmam.
Turpinot ES tēmu, A.Bērziņš atzina, ka sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Tādēļ Latvija uzskata, ka Austrumu partnerības samita iznākumam, kas notiks šogad novembrī Viļņā, būs būtiskā nozīme. Vienlaikus tam būs izšķirīga nozīme Ukrainas integrācijas procesos ES.
„Mēs neesam atbraukuši, lai kādu mācītu, bet lai atbalstītu. Esmu pārliecināts, ka Ukraina izdarīs visu, lai ceļš uz Eiropu tai būtu veiksmīgs un pozitīvs. Vienlaikus jums jārēķinās ar to, ka pārmaiņas nevar notikt uzreiz, arī ar vienas paaudzes dzīvi radikālām pārmaiņām ir par maz. Lai izmainītu ne tikai likuma burtu, bet arī garu, ir jāpaiet ilgam laikam. Tādēļ esmu drošs, ka rezultāts būs pozitīvs, bet tas nenotiks tūlīt,” tā savu redzējumu par Ukrainas integrācijas ceļu ES preses konferencē izklāstīja Latvijas Valsts prezidents.
Vienlaikus preses konferencē A.Bērziņš īpaši izcēla ukraiņu diasporas lielo nozīmi Latvijas valsts dzīvē un augsti novērtēja līdzšinējo sadarbību un sapratni ar ukraiņiem, kas dzīvo Latvijā. Valsts prezidents atzina, ka Latvijai ir būtiski, lai Ukrainas kopienas pārstāvjiem būtu pilnvērtīgas iespējas integrēties valsts dzīvē un arī saglabāt savu nacionālo kultūru, tostarp iegūt izglītību ukraiņu valodā. Rīgas Ukraiņu vidusskolas veiksmīga darbība ir apliecinājums tam, ka ukraiņu kopienai Latvijā šādas iespējas ir nodrošinātas, jo Rīgas Ukraiņu vidusskola ir vienīgā skola Latvijā, kur mācības notiek ukraiņu un latviešu valodā. Ukraiņu skola tika izveidota 1989.gadā. kā svētdienas skola, bet kā vidusskola tā dibināta 1991.gada 1.septembrī.
Sarunu noslēgumā Valsts prezidents izteica aicinājumu Ukrainas prezidentam 2014.gadā apmeklēt Latviju, bet Ukrainai kā valstij iesaistīties vērienīgajos kultūras pasākumos, kas visa gada garumā notiks saistībā ar to, ka Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā.
„Esam izpelnījušies lielu godu gada garumā pievērst uzmanību vienai no skaistākām Ziemeļeiropas pilsētām. Šajā laikā Rīga varētu būt arī ārvalstu kultūras eksponēšanas vieta,” piebilda A.Bērziņš.
Kā viens no svarīgākajiem instrumentiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai starp abām valstīm sarunās tika minēta Latvijas – Ukrainas Starpvaldību komisija (SVK). Iepriekšējā SVK sēde, kas notika 2012.gada jūlijā Rīgā, turpināja līdzšinējo praksi konkrētu sadarbības jautājumu risināšanā. Šīs sēdes ietvaros tika pārrunāta abu valstu ekonomiskā sadarbība tādās jomās kā uzņēmējdarbība, transports un tranzīts, enerģētika, lauksaimniecība, finanses, reģionālā politika, izglītība un zinātne, kā arī citās perspektīvās jomās turpmākās tirdznieciski – ekonomiskās sadarbības attīstībai.
Divpusējo sarunu noslēgumā tika parakstīti vairāki divpusējie valstu sadarbības dokumenti: Nodomu protokols starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un Ukrainas Infrastruktūras ministriju par sadarbību transporta koridora attīstībā starp Baltijas jūru un Melno jūru, kurš paredz Latvijas un Ukrainas sadarbību ieinteresēto reģiona valstu un partneru (Turcija un Skandināvijas valstis) piesaistē tranzīta koridora attīstībā, kā arī abu pušu iesaisti„ZUBR” konteinervagonu projekta mārketinga aktivitātēs. Dokumentu parakstīja Latvijas satiksmes ministrs A.Matīss un Ukrainas infrastruktūras ministrs V.Kozaks.
Nodomu protokols starp Latvijas Zemkopības ministriju un Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju par sadarbību lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā paredz sadarbības attīstīšanu pārtikas drošības, veterinārijas un pārtikas sertifikācijas jomā. Nodomu protokolu parakstīja zemkopības ministre L.Straujuma un Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs N.Prisjažņuks.
Vienošanās par galvenajiem sadarbības virzieniem patērētāju tiesību aizsardzības jomā starp Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Ukrainas Valsts inspekciju patērētāju aizsardzības jautājumos paredz sadarbību starp abu valstu resoriem, apmainoties ar aktuālo informāciju un izmaiņām nacionālajā likumdošanā, kā arī attīstot sadarbību darbinieku profesionālās kapacitātes celšanā un organizējot konferences un seminārus. Dokumentu parakstīja PTAC direktore B.Vītoliņa un Ukrainas Valsts inspekcijas patērētāju aizsardzības jautājumos direktors S.Orehovs.
Kopumā vērtējot abu valstu ekonomiskās sadarbības līdzšinējos apjomus un perspektīvas, valstu vadītāji atzina, ka ekonomiskā sadarbība ir viens no svarīgākajiem elementiem Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecībās un joprojām pastāv liels potenciāls šo attiecību tālākai attīstīšanai un padziļināšanai. Ukrainas prezidents īpaši rosināja abpusēji veicināt tirdzniecības un investīciju plūsmu attīstību.
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 2012.gadā Ukraina ir 15.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar 2011.gadu Latvijas – Ukrainas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 27,3%.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gadā Latvijā dzīvojošo ukraiņu skaits ir bijis vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku (trešā mazākumtautību grupa pēc krieviem un baltkrieviem).