Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Valsts prezidents izteica aicinājumu Šveices investoriem izvērtēt investīciju iespējas Latvijā, kā arī aktivizēt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.
Vienlaikus Andris Bērziņš informēja Šveices prezidenti par Latvijas mērķi iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kuras dalībvalsts ir Šveice, aicinot atbalstīt arī Latvijas virzību dalībai šajā organizācijā. Pievienojoties tai, Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investīcijām, kā arī tas atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai.
Abas valstis vieno arī sadarbība Šveices Finanšu instrumenta ietvaros, jo jūnijā, noslēdzās piecu gadu Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēšanas periods, kas ir rezultējies divpadsmit apstiprinātos projektos par kopējo summu ~33 miljoni latu jeb 100% apmērā no Latvijai piešķirtā finansējuma.
Atbildot uz Šveices Konfederācijas prezidentes jautājumu par Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas gaitā un turpmākajiem mērķiem, Valsts prezidents pauda viedokli, ka Latvija saglabā mērķi ieviest eiro un strādā pie nepieciešamo kritēriju izpildes, lai varētu ieviest eiro ar 2014. gada janvāri. A.Bērziņš atzina, ka, neskatoties uz valstu parādu krīzes radītajiem satricinājumiem eirozonā, eiro Latvijai nozīmē lielāku drošību, uzticību un arī finansiālo izdevīgumu, jo eiro nodrošina zemākas aizņemšanās, t.sk. valsts parāda apkalpošanas, izmaksas. Vienlaikus Valsts prezidents piebilda, ka šis aspekts ir ļoti svarīgs, ņemot vērā, ka 2014.-2015. gadā Latvijai ir jāsāk atdot krīzes laikā uzkrāto parādu – 2.3 miljardi latu, un, lai to izdarītu, Latvijai minētais parāds būs jāpārfinansē jeb jāaizņemas starptautiskajos finanšu tirgos. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem - ja Latvija būs mazinājusi budžeta deficītu un ieviesusi eiro, valsts parāda procentu likmes varētu būt 2-2.5%, bet bez eiro 5.5-6%.