Valsts prezidents īpaši atzīmēja Kanādas nozīmīgo lomu pēc Otrā pasaules kara, kad vairāki desmiti tūkstoši latviešu bija spiesti atstāt Latviju un atrada sev otrās mājas Kanādā, aktīvi iekļaujoties šīs valsts dzīvē un dodot savu pienesumu tās attīstībai. Tāpat Valsts prezidents pateicās Kanādai par tās konsekvento politiku attiecībā pret Latviju padomju okupācijas gados, neatzīstot mūsu valsts iekļaušanu PSRS sastāvā, kā arī par to, ka Kanāda kā pirmā no G7 valstu saimes 1991.gadā atzina Latvijas neatkarību. Jau šogad abu valstu atjaunoto diplomātisko attiecību vēsture ir sasniegusi 22 gadu laika periodu.
Senāta priekšsēdētājs N.Kinsella sarunas sākumā uzsvēra ne tikai savu ievērojamo pieredzi parlamentāro attiecību veidošanā ar Latviju, bet arī ieinteresētību paplašināt Latvijas un Kanādas ekonomisko sadarbību, īpaši pievēršot uzmanību abu valstu ostu iespējam un potenciālam. Senāta priekšsēdētājs informēja, ka jau iepriekš apmeklējis Latviju, iepazīstoties gan ar Rīgu, gan ar Ventspili un akcentēja Kanādas interesi par abu Latvijas pilsētu ostām. N.Kinsella saskata potenciālu nākotnes sadarbībai starp minētajām Latvijas un Kanādas ostām Halifaksā un Sentdžonsā. „Starp mūsu valstīm nav nekādu šķēršļu, ir tikai ūdens,” tēlaini izsakoties atzina Kanādas Senāta priekšsēdētājs un piebilda, ka ūdens no visām trijām stihijām ir tā, kas nodrošina augšanu un attīstību. Tieši tādēļ arī Latvijas un Kanādas attiecībām ir ļoti labas izaugsmes un attīstības iespējas.
Valsts prezidents informēja par Latvijas ekonomiskās attīstības rādītājiem un prognozēm, uzsverot to, ka Latvija arī nākamajos gados paredz ekonomikas izaugsmi vidēji par 4% IKP gadā. Vienlaikus Andris Bērziņš informēja par mūsu valsts apņēmību pievienoties eiro zonai no 2014.gada janvāra, piebilstot, ka tā ir labākā no izvēlēm, ko Latvija savā monetārajā politikā šobrīd var izdarīt. Valsts prezidents A.Bērziņš pateicās Kanādai par sniegto atbalstu Latvijas virzībā uz pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Runājot par Latvijas šī brīža lielākajiem izaicinājumiem, Andris Bērziņš uzsvēra izglītības kvalitātes paaugstināšanas nekavējošu nepieciešamību un emigrācijas apturēšanu, sasniedzot jau tuvākajā laikā vismaz vidējo līmeni no Eiropas Savienības (ES) ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Turpinot par emigrācijas jautājumiem, Kanādas Senāta priekšsēdētājs pauda savu redzējumu par emigrāciju mūsdienu globālajā pasaulē, kas ir atšķirīga no tās, kas bija pēc Otrā pasaules kara. N.Kinsellas teiktais liecina, ka jaunās paaudzes pārvietošanās brīvība un mobilitāte dod iespēju katram indivīdam paplašināt kontaktu loku un atgriezties savā zemē ar daudz plašākām zināšanām un lielāku pieredzi.
Sarunā Latvijas Valsts prezidents sniedza ieskatu Latvijas ārpolitikas prioritātēs gan reģionālajā, gan starptautiskajā līmenī, pasvītrojot Baltijas valstu, Polijas un Somijas sadarbības iespējas valstu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, kā arī piebilda, ka Latvijai nozīmīga ir sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm un Centrālāzijas valstīm, kurām aizvadītā gada laikā pievērsta ļoti nozīmīga uzmanība. „Visas šīs valstis, kurās mēs bijām, vēlas būt patiesi neatkarīgas un Latvijai var būt ļoti nozīmīga loma ne tikai ekonomisko kontaktu paplašināšanā ar Centrālāziju, bet arī kā partnerim un padomdevējam valstisko institūciju nostiprināšanā,” piebilda Valsts prezidents.
Senāta priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Latvijas centienus ārpolitikā, piebilstot, ka šādā veidā arī Latvijas un Kanādas attiecības var attīstīties jaunā gultnē: „Es redzu Latviju kā stratēģisko partneri Kanādai arī attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm un Centrālāziju.” N.Kinsella arī atzina, ka Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību paplašināšanās ir laba ziņa, kas liecina par pragmatisku politiku starp abām kaimiņvalstīm.
Tikšanās noslēgumā abas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Kanādas bilaterālo attiecību līmenis ir ļoti nozīmīgs abām valstīm, jo īpaši raugoties no ģeopolitiskas nozīmīguma.