Abi prezidenti apmainījās arī ar savstarpēju vizīšu uzaicinājumiem, atzīmējot, ka Latvijas un Bulgārijas attiecības ir jāaktivizē visos līmeņos.
Vienlaikus Andris Bērziņš ar gandarījumu atzina, ka šī gada pirmā ceturkšņa tirdzniecības apgrozījuma rādītāji starp abām valstīm ir palielinājušies par 30%, salīdzinot ar pērno gadu, kas liecina par visnotaļ pozitīvām tendencēm valstu ekonomiskajās attiecībās.
Bulgārijas Republikas prezidents īpaši uzsvēra, ka Latvija un Bulgārija ir valstis, kuras labi zina, ko nozīmē transformācijas process no vienas ekonomiskās sistēmas uz otru, kā arī atzīmēja, ka dalība ES nenoliedzami ir bijusi pozitīvu attīstību stimulējošs faktors, jo Bulgārija ir proeiropeiska valsts, kurai šobrīd nozīmīga gan turpmāka izaugsme eiro zonas virzienā, gan enerģētiskās neatkarības un energoresursu piegādes ceļu diversifikācijas meklējumi.
Vienlaikus, uzsverot Latvijas sasniegto krīzes pārvarēšanā un reformu ceļā, Bulgārijas prezidents īpaši apsveica Latvijas virzību ceļā uz eiro zonu un jau šobrīd šajā procesā sasniegto, piebilstot, ka Bulgārijai šajā virzienā vēl ir jāpaveic savi mājas darbi.
Latvijas Valsts prezidents pateicās par pozitīvajiem vērtējumiem Latvijai un piebilda, ka mūsu valsts virzību uz eiro zonu primāri nosaka ekonomiskas likumsakarības, kas saistās ar uzņēmējdarbības procesiem un noieta tirgu paplašināšanu, kur ne Latvijas un ne pat arī Baltijas valstu tirgus nav pietiekams nosacījums veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai.
Vienlaikus Andris Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd, analizējot daudzu ES problēmu cēloņus un vērtējot turpmākas attīstības iespējas, par vienu no atslēgas punktiem uzskata valstu individuālās attīstības potenciālu. Šajā ziņā abi sarunu partneri bija vienisprātis par to, ka ES dalībvalstīm ir jābūt aktīvām gan individuāli, gan divpusēji un daudzpusēji sadarbojoties ar citām valstīm, lai rastu jaunus noieta tirgus un attīstības ceļus arī ārpus ES robežām.
Turpinot šo domu, abi prezidenti atzina, ka Baltijas jūras un Melnās jūras transporta starpsavienojumu koridors dzelzceļa pārvadājumu un citā preču aprites ziņā ir ļoti nozīmīgs nākotnes potenciāls, sadarbojoties arī ar citām Austrumu partnerības valstīm, kuras nav ES.
„Mums ir jāmeklē ceļi, kā atrast ilgtermiņa un ilgtspējīgas attīstības risinājumus, lai sasniegtu vismaz Eiropas Savienības vidējo līmeni un apturētu mūsu cilvēku emigrēšanu uz citām valstīm. Stabilitātes sasniegšana vien to neatrisinās. Šis ir izšķirošs laiks. Šis ir laiks, lai mēs būtu atvērti un apmainītos ar informāciju, lai veiktu praktiskus soļus un stiprinātu arī sistēmu, kurai paši esam pievienojušies,” atzina Valsts prezidents A.Bērziņš.