Abu prezidentu divpusējā sarunā un paplašinātajā sarunā starp valstu delegācijām tika skartas visas nozīmīgāko divpusējo, kā arī starptautiski aktuālo jautājumu grupas, paužot vienotu izpratni par to risināšanas iespējām.
Abu valstu vadītāji uzsvēra seno diplomātisko attiecību vēsturi starp Latviju un Turciju, kas aizsākās 1925.gadā, kā arī to, ka Turcija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991.gadā un sāka abpusēji ieinteresētu attīstību, par ko kopīgajā preses konferencē īpaši minēja Turcijas prezidents, izceļot Latvijas kā ekonomiski augošas valsts piemēru citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kā arī pieminot nozīmīgo desmitgadi kopš Latvijas iestāšanās NATO.
Valsts prezidents A.Bērziņš šai sakarībā īpaši pateicās Turcijai par tās sniegto atbalstu Latvijai gan ceļā uz NATO, gan arī šobrīd, risinot aliansei nozīmīgus jautājumus jauno ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā.
A.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas drošība un aizsardzības spēju stiprināšana ir īpaši nozīmīga laikā, kad risinās ārkārtēji satraucoši notikumi Ukrainā. Tika izteikta arī pateicība Turcijai par atbalstu gaisa telpas patrulēšanā virs Baltijas valstīm.
„Sadarbība NATO ietvaros šodien uz Krievijas agresīvās rīcības fona Ukrainā iegūst jaunu nozīmi. Pareizāk būtu teikt, ka drošības situācijas izmaiņas Eiropā un Tuvajos Austrumos piespiež NATO atgriezties pie sava pamatuzdevuma – kolektīvās drošības,” atzina Valsts prezidents.
Pārrunājot notikumus Ukrainā un Krievijas rīcību, abi prezidenti pauda vienotu pozīciju par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī Krimas aneksijas neatzīšanu. Īpaši uzsverot Turcijas ieinteresētību Melnās jūras reģiona valstu stabilitātē, Turcijas prezidents pauda uzskatu, ka saspīlējums jāmazina diplomātiskā ceļā, ievērojot starptautiskās tiesības. Vienlaikus būtisks aspekts Turcijai ir Krimas tatāri, kuru situācijai Turcija rūpīgi seko līdzi.
Viena no būtiskākajām sadarbības tēmām starptautiskajā līmenī ir Turcijas virzība uz ES, kam nozīmīgu sarunas laiku veltīja arī abi prezidenti. Lai gan jau 1999.gadā Turcija tika oficiāli atzīta par ES kandidātvalsti un 2004.gadā Eiropas Komisija rekomendēja uzsākt ES iestāšanās sarunas ar Turciju, sarunu process par tās iestāšanos joprojām nav noslēdzies. Ir pat sarunu sadaļas, kas vēl nav atvērtas.
„No savas puses atbalstām Turcijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas Savienības dalībvalstu saimē,” norādīja A.Bērziņš.
Turcijas prezidents īpaši pieskārās sarunu blokam par enerģētiku, kas šobrīd varētu būt ļoti nozīmīgs ne tikai Turcijai, bet arī ES valstīm enerģētikas piegāžu avotu diversifikācijas dēļ. Pateicoties par Latvijas līdzšinējo atbalstu Turcijai šajā procesā, A.Gils aicināja A.Bērziņu Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tikpat aktīvi iesaistīties arī kā prezidējošai valstij sarunu virzīšanā. Valsts prezidents gan sarunās starp delegācijām, gan preses konferencē apliecināja, ka Latvija darīs visu, lai šo procesu attīstītu, jo tas ir ļoti svarīgi ne tikai Turcijai, bet arī ES konkrētajā situācijā.
Ekonomiskās sadarbības paplašināšanas jomā abi prezidenti vērsa uzmanību uz konteinervilcienu līnijas „Zubr” attīstības nozīmi, ko pozitīvi novērtējusi arī Turcijas puse. Turcijas prezidents uzsvēra, ka tam jākļūst par nozīmīgu tranzīta koridoru, kas savieno Baltijas un Melno jūru un ka no Turcijas puses tiks darīts viss, lai tas notiktu. Valsts prezidents piebilda, ka Latvijai šis savienojums ir tikpat nozīmīgs un tā attīstības veicināšanai ārvalstu vizīšu laikā ir ieguldīts daudz darba.
Valsts prezidents izteica gandarījumu, ka Latvijas delegācijai pievienojusies laba uzņēmēju un izglītības nozares pārstāvju komanda, un pauda pārliecību, ka abu pušu ekonomikas ministru un tirdzniecības kameru parakstītie dokumenti dos jaunu ietvaru sadarbībai starp valstu uzņēmējiem. Tāpat Latvijas un Turcijas prezidents pauda prieku par vizītes ietvaros notiekošajiem diviem biznesa forumiem – Ankarā un Stambulā.
Preses konferences noslēgumā A.Bērziņš aicināja klātesošos apmeklēt Rīgu kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.