Šodien Helsinkos Latvijas un Somijas prezidentu sarunas laikā galvenā uzmanība tika pievērsta veidiem, kā panākt vēl aktīvāku jau tā daudzpusīgo Latvijas un Somijas sadarbību, kā arī apmainītos abu valstu viedokļiem par gaidāmo Somijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Abas prezidentes – Vaira Vīķe-Freiberga un Tarja Halonena – uzsvēra, ka Latviju un Somiju saista visciešākie sakari gan politiskā dialogā, gan uzņēmējdarbībā, gan arī kultūras, mākslas un tūrisma laukā. Valsts prezidente apliecināja, ka Latvija vēlas aktīvi atbalstīt Somiju tās prezidentūras laikā, lai panāktu būtiskākos mērķus ES attīstībā – konkurētspējas paaugstināšanā, vienotas enerģētikas politikas izstrādē, kā arī vides aizsardzības un ārpolitikas jautājumos.
Abas prezidentes un abu valstu ministri sarunās uzsvēra, ka izpēte un inovācijas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem sekmīgai ES konkurētspējai. Tika atzīmēts, ka ir pietiekami jāiegulda gan zinātnē un pētniecībā, gan izglītībā, lai ES panāktu jaunu izrāvienu savā konkurētspējā globalizētā pasaulē.
Kā viens no būtiskiem jautājumiem tika atzīmēta pašreizējā enerģētiskā situācija Eiropas Savienībā. Latvijas prezidente atzīmēja, ka ES ir jāvienojas par vienotu un tālredzīgu enerģētikas politiku, lai garantētu, ka ES ir iespēja panākt savus noteikumus, kas attiecas uz enerģijas piegādes drošību, apjoma garantēšanu un enerģētisko avotu dažādošanu.
Pārrunājot ES drošības jautājumus, tika arī pārrunāta Latvijas gatavošanās, lai pievienotos Šengenas līgumam. Prezidente pateicās par Somijas atbalstu Latvijas centieniem, kas saistīti ar šī līguma noteikumu izpildīšanu, un atzīmēja, ka Latvija vēlas noteiktajā laikā pievienoties Šengenas līgumam. Abas puses arī atzīmēja, ka laikā, kad Baltijas jūra arvien vairāk tiek noslogota, līdztekus uzņēmējdarbības attīstībai, ir jāpanāk arī Baltijas jūras vides aizsardzība. Tāpat, uzsverot Baltijas jūras reģiona izaugsmes potenciālu, tika atzīmētas iespējas abu valstu sadarbībai nozarēs, kas ir saistītas gan ar zinātni, gan ar transportu un loģistiku, gan tūrisma un infrastruktūras attīstību.
Atzīmējot šo simbolisko valsts vizīti Somijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī atzīmēja, ka Latvija nekad neaizmirsīs to, ka kopš neatkarības atjaunošanas Somija ir vienmēr bijusi uzticams un izpalīdzīgs sabiedrotais un partneris. Zīmīgs ir arī fakts, ka tieši Somijas prezidentūras laikā ES 1999. gada nogalē Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas par dalību Eiropas Savienībā. “Tagad mēs esam pilntiesīgi partneri šajā organizācijā, un Latvija vēlas aktīvi strādāt savstarpējas sadarbības un atbalsta gaisotnē, lai palīdzētu Eiropai kļūt konkurētspējīgākai, kā arī turpināt lieliskās Latvijas un Somijas attiecības un Baltijas jūras reģiona tālāko izaugsmi,” sacīja prezidente. Pārrunājot Eiropas attīstību, prezidente arī atzinīgi novērtēja Somijas atbalstu brīvai darbaspēka kustībai ES. Abas puses uzsvēra, ka ir jāpanāk progress jautājumā par brīvu pakalpojumu direktīvas īstenošanu Eiropas Savienībā, kas būtu papildu solis ES izaugsmei.
Pārrunājot starptautiskās dienaskārtības jautājumus, abas prezidentes apmainījās viedokļiem par ANO reformu pašreizējo stāvokli, atzinīgi vērtējot, ka pašlaik ir izveidota ANO Cilvēktiesību padome, kā arī uzsverot, ka gan Somija, gan Latvija stingri atbalstīs tālāko ANO reformu gaitu nolūkā, lai šī organizācija kļūtu efektīvāka, atbildot uz mūsdienu starptautiskās darbakārtības jautājumiem.