Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Čingishana laukumā, tiekoties ar Mongolijas prezidentu Elbegdordžu Cahjagīnu, Valsts prezidents uzsvēra, ka saredz Mongoliju kā ļoti perspektīvu nākotnes sadarbības partneri Latvijai visplašākajā jomu spektrā. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Mongolija un Latvija, atrodoties tālu viena no otras, nekādā ziņā nav konkurentes, toties abpusēja interese sadarboties tādās jomās, kas katrai valstij nestu ievērojamu labumu, ir ļoti liela.
Prezidenti atzina, ka Latvijas un Mongolijas ekonomiskā sadarbība pagaidām ir salīdzinoši neliela un svārstīga, bet ir liels potenciāls šo attiecību tālākai attīstīšanai un padziļināšanai, īpaši pārtikas rūpniecības, mašīnbūves, būvniecības, tranzīta un loģistikas, farmācijas, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, vieglās rūpniecības u.c. jomās, kā arī pieredzes apmaiņā.
Abu valstu delegāciju sarunās tika atzinīgi novērtēta Latvijas un Mongolijas sadarbība starptautiskajās organizācijās, kā arī karavīru misijās. Mongolijas prezidents augsti novērtēja Latvijas ekonomisko izaugsmi, kā arī attīstības potenciālu, īpaši ņemot vērā tranzīta un loģistikas pieredzi, ostu infrastruktūru, kas Mongoliju interesē attiecību paplašināšanai ar visu Eiropas Savienības (ES) tirgu. Savukārt Latvijas Valsts prezidents izteica ierosinājumu arī Mongolijas investoriem iepazīties ar Latviju, īpaši vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir ES austrumu robeža, kuras tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām nākotnē ir ļoti laba attīstības perspektīva.
Paplašinot tematu par sadarbību tranzīta jomā, Mongolijas prezidents vērsa uzmanību uz Mongolijas mērķi noslēgt trīspusēju tranzīta sadarbības līgumu ar Krieviju un Ķīnu, kas pavērtu ceļu arī Mongolijas tranzītam caur Krieviju uz Latviju. Turpinot šo tematu, A.Bērziņš informēja, ka Baltijas reģions šobrīd ir dinamiskāk augošais visā ES un tādēļ arī var kļūt par ļoti izdevīgu sadarbības partneri Mongolijai.
„Mūsu zemes šķir liels ģeogrāfisks attālums. Mūsu valstīm ir atšķirīga ekonomikas struktūra. Tomēr tieši atšķirības ir tās, kas ļauj un dod iespēju mums vienam otru papildināt. Mēs neesam konkurenti, mēs esam un varam būt labi partneri,” preses konferencē atzina A.Bērziņš.
Vizītes turpinājumā notika Valsts prezidenta tikšanās arī ar citām Mongolijas augstākajām amatpersonām - Ministru prezidentu Norovinu Altanhuangu un parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Radnāsumberelu Gončigdorju. To laikā tika uzsvērta valstu ekonomiskā sadarbība un saišu stiprināšana transportā, tranzītā, loģistikā, pārtikas preču tirdzniecībā un izglītībā. Mongolijas amatpersonas izcēla savas valsts tradicionālos un augstvērtīgos tekstila ražojumus, tai skaitā, pasaulē pazīstamos kašmira vilnas izstrādājumus, kas ir ļoti pieprasīti. Tāpat Mongolija ir ieinteresēta iepazīties ar Latvijas pieredzi banku sektora reformās, pārtikas un veterinārā dienesta darbā, vēlēšanu organizēšanā, labas pārvaldības jomā, kā arī mācībās, ko Latvija ir guvusi no finanšu krīzes. Mongolijas parlamentā ir tikko izveidota sadraudzības grupa ar Latviju, kura ir ieinteresēta parlamentārās sadarbības aktivizēšanā starp abām valstīm.
Biznesa foruma ietvaros, kurā piedalījās vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju, A.Bērziņš pauda Latvijas uzņēmēju interesi par padziļinātu ekonomisko sadarbību tādās jomas kā transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, finanšu, ķīmija un farmācija, būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecība, izglītība. Viņš arī norādīja, ka Latvijas puse ir ieinteresēta sadarbībā, kas veicinātu transporta sistēmu nodrošinājumu ar informācijas un automātiskās vadības iekārtām.
„Jo īpaši sadarbības meklējumu sākumā valsts institūciju atbalsts būs ļoti nepieciešams,” uzsvēra Andris Bērziņš.
Vizītes ietvaros Valsts prezidents apmeklēja Mongolijas Valsts mākslas muzeju un „Zanabazar” mākslas muzeju, kur atklāja Latvijas mākslas izstādi.
Vizītes pirmās dienas noslēgumā Mongolijas prezidents par godu Latvijas Valsts prezidentam sniedza vakariņas, kuru sākumā teica uzrunu, tajā uzsverot: „Mongolijas tauta kā tuvs draugs ir lepna par Latvijas tautu, kura savā skaistajā valstī, ko pazīst kā Baltijas jūras pērli, tagadējo un nākotnes labklājību ir nodrošinājusi ar savu straujo attīstību, kas balstīta uz demokrātiju, cilvēktiesībām, brīvību un tirgus ekonomiku.”