„Man ir patiess prieks jūs sveikt Rīgā valsts vizītē. Latvijas un Lietuvas attiecības ir ļoti labas. To skaidri apliecina fakts, ka Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris. Mūsu sadarbība notiek visos līmeņos, un mums ir liels potenciāls to vēl vairāk paplašināt. Mūsu sadarbības nākotne jābalsta uz vēl ciešāku mūsu ekonomiku savstarpēju integrāciju,” uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Sarunas gaitā abas puses apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības budžetu nākamajam periodam un bija vienisprātis, ka abu valstu intereses galvenajās prioritātēs sakrīt. Tika pārrunāta arī situācijas attīstība eirozonā, tai skaitā, Latvijas mērķis līdz 2014.gadam izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eiro zonā. D.Gribauskaite uzsvēra: „Eiropas Savienības struktūrās mūsu cilvēki darbojas kopīgi un saskaņoti. Mums jāuzticas vienam otram, jāstrādā kopīgu mērķu sasniegšanai un jābūt vienotiem, cik vien ilgi iespējams. Tikai tā Baltijas valstis varēs aizstāvēt savu vienoto pozīciju.” Arī Latvijas Valsts prezidents atzina, ka interešu aizstāvēšana ES daudzgadu budžeta kontekstā ir labs piemērs Latvijas un Lietuvas veiksmīgai sadarbībai. „Ņemot vērā līdzīgās intereses, Baltijas valstīm arī turpmāk cieši jāsadarbojas sarunās par daudzgadu budžetu, gan Baltijas valstu, gan Kohēzijas formātā,” teica A.Bērziņš.
Abu pušu sarunās tika skarti arī jautājumi par biznesu interesējošās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanu un jauno Rail Baltica projektu, kā arī kopējie enerģētikas projekti - Visaginas AES un gāzes infrastruktūras attīstība. Lietuvas Prezidente uzsvēra, ka Lietuva ir atvērta visām sadarbības formām nākotnē par galveno kopīgo mērķi izvirzot Baltijas valstu enerģētisko drošību un neatkarību.
Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas līdzdalība Visaginas AES projektā nemainīgi balstās tikai uz komerciālā izdevīgu principu, ko šobrīd izvērtē nacionālais enerģētikas uzņēmums „Latvenergo”. Termiņš lēmumam par koncesijas līgumu kompānijām jāpieņem līdz 28.jūnijam. Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Lietuvas prezidente informēja par Lietuvas lēmumu celt savu termināli Klaipēdā, kura būvniecības izmaksas tiks segtas no Lietuvas valsts budžeta, neizmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un minimāli piesaistot biznesa resursus. Savukārt Latvijas prezidents piebilda, ka Latvija gaida Eiropas Komisijas lēmumu par gāzes termināļa būves atbalstu Baltijas valstīs. Atkarībā no tā Latvija paudīs savu pozīciju, lai gan līdzšinējā Latvijas nostāja nav mainījusies: viena, Baltijas valstīm vienota sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība būtu visefektīvākais lēmums.
Sarunā ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs uzsvēra, ka labs impulss sadarbības tālākai attīstībai starp abām valstīm ir „Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām”, kura ietvaros arī šobrīd turpinās aktīvs darbs pie kopīgām sadarbības iniciatīvām.