Uzsākot sarunu, Ķīnas Tautas Republikas Ministru prezidents izteica patiesu gandarījumu par iespēju tikties ar Latvijas prezidentu un īpaši atzina, ka Latvijas gaidāmā prezidentūra ES Padomē būs nozīmīga ne tikai Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību intensificēšanai, bet arī Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību paplašināšanai.
Sarunas gaitā abas puses vairākkārt pieskārās Ķīnas un Centrāl- un Austrumeiropas valstu (CEEC and China) 16+1 formātam, kas ir stratēģiski nozīmīgs dialoga starp ES un Ķīnu attīstībā un kurā aktīvi piedalās arī Latvija. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija valdības vadītāja līmenī jau šogad piedalīsies šī formāta samitā Belgradā, uzsverot, ka galvenā Latvijas interese šajā sadarbībā ir transports un loģistika, pārtikasas produkcijas eksports, investīcijas, izglītības un tūrisms. Vienlaikus Andris Bērziņš izteica priekšlikumu, ka 16+1 formāta premjerministru samitu 2016.gadā varētu organizēt Latvija, uzņemoties koordinējošo lomu sadarbībai transportā un loģistikas jomā, kas varētu tikt pieteikts jau decembrī gaidāmajā Belgradas samitā. Li Kecjans atzinīgi un pozitīvi novērtēja šādu priekšlikumu, vienlaikus apliecinot, ka pats personīgi varētu ierasties Latvijā. Atsaucoties uz augsta līmeņa transporta un loģistikas konferenci, ko Latvija formātā 16+1 šogad sadarbībā ar Ķīnu organizēja Rīgā, Andris Bērziņš izteica priekšlikumu Ķīnas pusei šādu konferenci sadarbībā ar Latviju organizēt arī 2015. gadā.
Turpinot ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespēju izskatīšanu, Valsts prezidents pateicās Ķīnas pusei par Latvijas piena un gaļas produkcijas sertificēšanu noietam Ķīnas tirgū. Ķīnas Tautas Republikas Ministru prezidents ļoti atzinīgi novērtēja Latvijas pārtikas produktus un to ienākšanas iespējas Ķīnas tirgū, solot pievērst uzmanību to sertifikācijas gaitai. Valsts prezidents atzīmēja ka Latvijai pārtikas produktu eksporta tirgu diversifikācija ir īpaši būtiska, ņemot vērā Krievijas noteiktās sankcijas. Andris Bērziņš, paplašinot iespējamo sadarbības jomu loku, minēja arī kokapstrādi, kas Latvijā ir pasaules līmenī un būtu pievilcīga arī Ķīnas noieta tirgum.
Uzsverot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas aktualitātes, Andris Bērziņš izteica pateicību Ķīnai par Pasaules koru olimpiādes plašo apmeklējumu, piedaloties 68 koriem un vairāk nekā 4000 dalībniekiem no Ķīnas, kā arī pozitīvi novērtēja studentu apmaiņas un sadarbības iespējas tieši valodu apguves jomā, piebilstot, ka ķīniešu valodas un kultūras studijas ieinteresē arvien vairāk jauniešu. Konfūcija institūts Latvijas universitātē darbojas jau kopš 2011.gada un šogad stipendijas studijām Ķīnā saņēma deviņi studenti no vairāk nekā 60 klausītājiem.
Valsts prezidents izteica uzaicinājumu arī Ķīnas izglītības ministram piedalīties nākamgad aprīlī Rīgā plānotajā ASEM formāta ministru sanāksmē arī saņemot pozitīvu apliecinājumu no Li Kecjana par Ķīnas interesi piedalīties šajā pasākumā.