Abās sarunās ar Kazahstānas augstajām amatpersonām izskanēja vienots viedoklis par to, ka Latvija ir Kazahstānas stratēģiskais sadarbības partneris Baltijas reģionā un abu valstu ekonomisko attiecību attīstībai vēl ir neierobežots potenciāls, jo sevišķi transporta un tranzīta koridoru attīstības jomā.
Kazahstānas vadītāji īpaši uzsvēra arī to, ka šī valsts ir līdzās pusotra miljardu lielajam un strauji augošajam Ķīnas tirgum, vienlaikus par ļoti nozīmīgām uzskatot attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un rietumu tirgiem, kas ir sasniedzami arī caur Latvijas ostām.
Kaut arī šobrīd abu valstu tirdzniecības apgrozījuma rādītāji liecina, ka Latvija ir lielākais tirdzniecības partneris Kazahstānai Baltijā un savukārt Kazahstāna – Latvijai Centrālāzijā, sarunās vairākkārt tika īpaši uzsvērtas vēl neizmantotās iespējas, ko paver Kazahstānas mega projekti dzelzceļa tīklu būvniecībā ne tikai uz austrumiem, bet arī uz dienvidiem, sasniedzot pat Persijas līča valstis.
„Mēs zinām, cik strauji Latvijā attīstās jauno tehnoloģiju pielietošana pārstrādes rūpniecībā un esam ļoti ieinteresēti sadarboties šajā jomā. No savas puses piedāvājam saprotamus un caurspīdīgus nosacījumus ārvalstu investoriem, kuri šeit vēlas ienākt,” uzsvēra premjerministrs Seriks Ahmetovs.
Savukārt Latvijas prezidents Andris Bērziņš, izsakot pateicību par iespēju viesoties Kazahstānas viesmīlīgajā zemē, īpaši izcēla to, ka delegācijas sastāvs, kurā ir pārstāvēti 5 ministri un vairāk nekā 60 uzņēmēji, jau pats par sevi liecina, ka Latvijai ir ļoti liela interese par sadarbību ar šī reģiona valstīm un jo īpaši ar Kazahstānu kā reģiona lielāko partneri.
Arī atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents uzsvēra: „Mēs redzam, ka Kazahstānas loma pasaulē arvien pieaug. Mūsu valstis savā attīstībā jau sen ir pārgājušas no kvantitātes uz kvalitāti. Latvija ir uzaicināta iestāties OECD, jūsu valsts ir izvirzījusi mērķi kļūt par vienu no pasaules 30 spēcīgākajām ekonomikām. Kaut arī mūs šķir liels attālums, mūsu veiksmīgai sadarbībai ir visplašākās iespējas.”
Valsts prezidents un Kazahstānas premjerministrs biznesa foruma dalībniekiem apliecināja, ka no savas puses politiskā vara darīs visu, kas nepieciešams, lai palīdzētu veiksmīgi attīstīties biznesam.
Īpašs paldies Latvijai izskanēja attiecībā uz atbalstu, ko mūsu valsts sniegusi Kazahstānai centienos kļūt par „Expo 2017” uzņēmējvalsti galvaspilsētā Astanā. Tāpat Latvija saņēma uzaicinājumu visplašākajā mērogā piedalīties šajā pasaules līmeņa izstāžu projektā. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija noteikti šo iespēju izmantos un piedalīsies.
Konkretizējot sadarbības jomas, kas īpaši interesē Kazahstānu, premjerministrs izcēla vieglo rūpniecību, kokapstrādi, mēbeļu ražošanu, kā arī lauksaimniecības preces, kas Kazahstānai šobrīd ir īpaši nozīmīgi. Tādēļ šajā valstī ir izveidotas 10 speciālās ekonomiskās zonas un 5 industriālās zonas ar atvieglotiem nodokļu nosacījumiem un uzņēmumu veidošanas likumprasībām. Tādēļ, vērtējot attiecību paplašināšanas iespējas visās jomās, Valsts prezidents Andris Bērziņš aicināja Kazahstānas kolēģus atbalstīt jautājumu par tiešās aviosatiksmes reisiem starp abu valstu galvaspilsētām.
Kazahstānas parlamenta vadītājs Nurlans Nigmatulins īpaši atzīmēja to, ka šī vizīte aizsāk abu valstu diplomātisko attiecību dibināšanas trešo desmitgadi un ka Andris Bērziņš ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš apmeklē Kazahstānas parlamentu.
Vienlaikus parlamenta vadītājs uzsvēra, ka Kazahstāna rūpīgi sekojusi Latvijas veikumam krīzes pārvarēšanas laikā un augsti novērtē sasniegto. Tāpat tika pieminēta arī abu valstu veiksmīgā sadarbība dažādās starptautiskajās organizācijās, tajā skaitā ANO, dialogā ar ES un Kazahstānas centienos kļūt par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti.
Sarunā ar parlamenta vadītāju tika skarts arī Afganistānas nākotnes jautājums, kuru Kazahstāna uzskata nevis par reģionālu, bet gan par transkontinentālu tēmu, jo no Afganistānas nākotnes attīstības ir atkarīgi arī pasaules konteksta problēmjautājumi – narkotiku izplatīšanās un terorisms.
Šai sakarā Valsts prezidents un parlamenta vadītājs bija vienisprātis, ka jebkuras investīcijas Afganistānas attīstībā, jo īpaši infrastruktūrā un izglītībā ir labākais resurss, ko šīs valsts labā var veikt starptautiskā sabiedrība. Jau šobrīd Kazahstāna ir ieguldījusi 50 miljonus ASV dolāru ārstu, skolotāju un citu speciālistu izglītošanā Afganistānā.
Noslēdzot sarunu parlamentā, Valsts prezidents pauda pārliecību par abu valstu starpparlamentārās sadarbības paplašināšanās nozīmi nākotnē, kā arī īpaši uzsvēra sadarbības izglītībā plašās iespējas. Andris Bērziņš atzina, ka Latvija var piedāvāt augstas klases muzikālo un mākslas izglītību, jo īpaši šajā situācijā, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā tiek pabeigta jaunā Operas teātra būve, kas būs viens no lielākajiem un modernākajiem teātriem pasaules mērogā.
Arī Kazahstānas parlamenta spīkeris pievienojās viedoklim, ka izglītībai un jaunu cilvēku izglītošanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir izšķiroša nozīme ne tikai valstu ekonomiskajā, bet arī iekšpolitiskajā stabilitātē un nākotnes izaugsmē.