Latvija un vēl deviņas valstis 13.decembra vakarā Kopenhāgenā noslēdza Eiropas Savienības iestāšanās sarunas un tika uzaicinātas 2004.gadā oficiāli iestāties savienībā.
"Šajā vēsturiskā brīdī mēs varam priecāties, ka visas desmit kandidātvalstis deklarēja savu gatavību beigt sarunas," sacīja Vīķe-Freiberga. Brīdis pēc ES padomes sēdes noslēguma, kad jaunās Eiropas vadītāji stājās fotogrāfa priekšā, bija "aizkustinošs un neatkārtojams".
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freibergta pēc ES galotņu sanāksmes žurnālistiem apliecināja, ka ir gatava kopā ar valdību un ministriem izskaidrot sabiedrībai Eiropas savienības (ES) iestāšanās sarunās panākto un atbildēt uz jautājumiem par iestāšanās procesa praktiskajiem aspektiem, vienlaikus uzsverot demokrātiskās, brīvās un vienotās Eiropas ideju.
Viņa sacīja, ka Eiropas apvienošana ir "mūsu kontinenta misija", atzīmējot, ka arī Latvijas tauta ir spējusi sniegt savu ieguldījumu šajā procesā.
Prezidente norādīja, ka Latvijas sarunās panāktais ir smaga darba rezultātsun pauda pārliecību, ka valdība darīs visu, kas nepieciešams, lai tagad uzsāktu nopietnu sabiedrības informēšanu par to, kas iestāšanās sarunās paveikts, lai pierādītu Latvijas dalības ES izdevīgumu.
Prezidente norādīja, ka vairākas kandidātvalstis iestāšanās sarunu noslēgumā uzskatīja par pienākumu cīnīties ar visiem spēkiem vairāku stundu garumā, tomēr ES prezidentūra vienubrīd skaidri norādījusi, ka pienācis laiks izšķirties par atbildi un iestāšanās sarunas slēgt. Vīķe-Freiberga atzīmēja Dānijas prezidentūras ES nopelnus kopējā kompromisa panākšanā un atzina sanāksmes lēmumu par taisnīgu.