Pārrunājot attieksmi pret migrācijas un bēgļu uzņemšanas jautājumu, amatpersonas bija vienisprātis, ka konkrētu skaitļu apspriešana pagaidām nav dienaskārtības jautājums un ir jāsagaida konkrēts EK priekšlikums. Valsts prezidents piekrita, ka Eiropā šajā jomā pašlaik ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kopējās ES ārējās robežas stiprināšanas jomā. „Pirms runājam tālāk par mehānismiem, kā Eiropas valstis gatavojas risināt masīvo bēgļu pieplūdumu, mums pašiem svarīgi pēc iespējas ātrāk rast skaidras atbildes uz jautājumiem, ko risina starpinstitucionālā darba grupa bēgļu uzņemšanai,” sacīja Raimonds Vējonis.
Aktuālo ārpolitikas jautājumu lokā bija arī Ukrainas attīstība un attiecības ar Krieviju. Valsts prezidents atgādināja, ka oktobrī ir paredzējis doties vizītē uz Ukrainu (aicinot līdzi arī vairāku nozaru ministrus), lai pārrunātu jautājumus par reformu gaitu Ukrainā, kā arī Ukrainas centienus virzīt konstitucionālās reformas, t.sk. decentralizācijas likumu. Ārlietu ministrs izteica bažas par to, ka līdz gada nogalei neizdosies izpildīt Minskas vienošanos, kas var aktualizēt jautājumu par turpmākajām ES sankcijām pret Krieviju.
Amatpersonas skāra arī Latvijas aizsardzības budžeta veidošanu, apsveicot faktu, ka nākamā gada budžetā nozarei būtiski palielināts finansējums (līdz 1,4% no IKP). „Gan mums pašiem, gan mūsu partneriem svarīgi apliecināt, ka Latvijai ir nopietni nodomi aizsardzības budžeta palielināšanai turpmākajos gados, un nākamā gada budžeta projekts ir liels solis šajā virzienā,” sacīja Raimonds Vējonis. Valsts prezidents arī atgādināja, ka svarīga arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas cieša sadarbība Latvijas ārējās robežas stiprināšanas jautājumos.
