Valsts prezidentes runa
laikraksta “Diena” rīkotā 9.klašu konkursa “Kas notiek?” noslēgumā
Radisson SAS Daugava, 2002.gada 30.novembrī
Godātie klātesošie,
Es apsveicu konkursa rīkotājus ar acīmredzami sekmīgu pasākumu, kas gadu no gada iegūst sev arvien vairāk sekotāju. Tā ir laba zīme, ka ir trāpīts uz kādas āderes, kas gūst atsaucību tieši Jūsu vecuma jauniešos. Bet it īpaši es apsveicu uzvarētājus, kas starp tik daudziem tūkstošiem citu tomēr ir spējuši atbildēt vairāk, labāk un precīzāk. Protams, sevišķi apsveikumi individuāliem uzvarētājiem – tas ir kaut kas, kas Jums paliks uz mūžu, un es ceru, ka tas Jums būs tikai pirmais etaps ļoti garā Curriculum Vitae, savu sekmju un panākumu sarakstā.
Ai, dzīvīte, ai, dzīvīte,
Pie dzīvītes vajadzēja:
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba, gudra padomiņa.
Pat mūsu senči, kas dzīvoja zemnieku sabiedrībā, kur gandrīz viss bija jāpanāk ar rokām un kājām, un ar zirdziņa spēka palīdzību, saprata, ka ar fizisko spēku vien nepietiek. Nepietiek ar darbīgām rokām, nepietiek ar darbīgām kājām, dzīvē neiztikt arī bez laba, gudra padomiņa. Mūsdienu pasaulē padomiņa loma kļūst arvien noteicošāka un svarīgāka. Tas, ko mūsu senči sauca par labu, gudru padomiņu, šodien, vispirms, ir spēja apgūt un analizēt informāciju, bet arī, protams, no tās izdarīt secinājumus, kas saskan ar postulātiem, faktiem un zināmo.
Modernam cilvēkam ir divi izaicinājumi – uzkrāt, ievākt, atcerēties informāciju, bet viņam ir jāizstrādā līdzīgi kā datoram arī programmācija, ir jāizstrādā kognitīvās programmas, kas atļauj šo informāciju sijāt, vētīt, atsijāt nederīgo, atšķirt melus no patiesības, sazīmēt, kur ir tendenciozitāte, kur ir aprunāšana, kur ir ļaunprātība, izvērtēt un arī loģiskus secinājumus izdarīt no faktiem. Veidot pēc labākās sirdsapziņas savu spriedumu, saprotot, ka varbūt kāds cits no tiem pašiem faktiem un premisēm nonāk pie cita sprieduma un secinājumiem, un varbūt, ka arī viņam ir sava daļa taisnības.
Tā ir daļa no modernās, demokrātiskās sabiedrības – absolūtas patiesības un faktu pasaulē ir maz. Tas, ko mēs mēdzam dēvēt par faktiem, ir zināms formulējums, zināms veids, kā mēs izdalām to no daudzplākšņainās īstenības, kaut kā semantiski apzīmējam to ar kādu simbolu.
Izglītotam cilvēkam izglītība dod pamatus, iestrādes šajās divās spējās. No vienas puses tā trenē atmiņu, un tie, kas būs runājuši ar vecvecākiem, zinās, ka senos laikos skolās lika visu mācīties galvenokārt no galvas. Tas nemaz nebija tik slikti, kā kādreiz modernā izglītība to nosoda, jo atmiņas treniņš, spēja atcerēties faktus nemaz nav slikta lieta, bez tās neiztikt. Kaut gan, mūsdienās, protams, ir svarīgi zināt, kur aiziet uz bibliotēku, kā pieslēgties internetam, kā sameklēt informāciju.
Bet ir tiešām dažas svarīgas lietas, ko katrs nēsā savā “kompjūterā” apkārt - viegli pārnēsājamu starp abām divām ausīm. Tas tomēr ir tas parocīgākais veids no visiem. Tās programmatūras, kas Jums vajadzīgas, lai šo informāciju apstrādātu, ir individuālas, bieži dabas dotas, bet ir arī iespējams tās iemācīties no savas vides, skolotājiem. Un tāpēc vēlētos apsveikt gan skolu direktorus, kas atbalsta šādu atsaucību savos skolēnos, bet jo īpaši skolotājus, kas atver jaunietim prātu. Bez laba skolotāja ir grūti iejusties zinību pasaulē, turpretim, ja laimējas atrast savā ceļā labu skolotāju, tad tas ir kaut kas, kas atver vārtus daudzām pasaulēm, kas citādi varbūt būtu gadiem ilgi vēl palikušas aizvērtas.
Es apsveicu Jūs ar to, ka esat atvērti pasaulei, ka esat tādi, kas kāri uzsūc un uzņem, un arī atceras informāciju. Kultivējiet šo īpašību, neapstājieties pēc šī konkursa beigām! Tā ir ļoti vērtīga dāvana – šī spēja būt atvērtam pret pasauli, iemācīties tādas lietas, kas šķietami šajā brīdī ir nekam nederīgas, ko konkursā un eksāmenā Jums neprasīs. Bet ticiet man, cilvēka smadzenēm ir bezgalīga kapacitāte, tās var uztvert ļoti daudz, un jo vairāk Jūs tajā informācijas liekat iekšā, jo vairāk tās izplešas, gluži kā balons, kad tajā pūš gaisu. Nebaidieties pārslogot savas smadzenes, tieši otrādi – informācija Jums palīdzēs, tas būs kā treniņš sportistam.
Novēlu Jums turpināt savas gaitas ar pašapziņu par to, ko šeit esat paveikuši, ar pārliecību, ka Jūs daudz ko varat. Tieši tādi jauni cilvēki kā Jūs Latvijai vairāk nekā jebkad ir vajadzīgi. Jūs esat laimīga paaudze, Jums ir visas iespējas priekšā.
Nupat, pirms dažām dienām, Latvija saņēma uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti. Tas nozīmē daudziem jauniem cilvēkiem jaunas karjeras iespējas kā Bruņotajos spēkos, tā dažādos citos ar to saistītos amatos. Būs vajadzīgi ļaudis, kas prot daudzas valodas, kas var strādāt Briselē NATO virspavēlniecībā un citur pasaulē.
Pēc dažām dienām mēs sagaidām uzaicinājumu Kopenhāgenā arī uz Eiropas Savienību. Arī tur paveras brīnišķīgas karjeras iespējas spožiem, apdāvinātiem, gaišiem jauniem cilvēkiem, kādus Latvijai nākotnē arī vajadzēs. Uz priekšu, turpiniet mācīties, turpiniet būt tādi, kādi esat. Latvija uz Jums jau šobrīd ir lepna, un nākotnes Latvija gaida uz Jums un Jūsu spējām. Lai Jums visiem labi veicas!