Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidentes uzruna Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonijā

2003.gada 18.jūnijā, Rīgas pils Ģerboņu zālē

 

Augsti godātie laureāti,

Dāmas un kungi!

 

Man ir prieks par to, ka Kronvaldu Ata mantinieki ir cieņā šodien ne tikai kā viņa tiešie pēcnācēji, bet ka ir šāds fonds, kas iedzīvinājis viņa piemiņu un kas darbojas, lai atzītu to, ko pedagogs veic valstij, ko veic sabiedrības un tautas labā.

 

Kronvaldu Atis bija unikāla mūsu atmodas laika personība, kas savā personā iemiesoja visus tos ideālus, ko, man šķiet, mēs šodien vēl arvien varam apbrīnot, kam mēs vēl arvien varam sekot. Tā ir dziļa pārliecība par katra cilvēka unikālo un neaizvietojamo vērtību, par katras tautas tiesībām uz savu vērtību, uz savu kultūru, uz savu vietu zem saules, un pedagogu, kā tādu cilvēku, kas ne tikai palīdz attīstīties tām personībām, kas ir nodotas viņa rokās uz zināmu laiku, bet kas caur šo darbu iespaido visu sabiedrību un atstāj iespaidu uz visas tautas garīgo un intelektuālo dzīvi. Manā uztverē šī pedagogu loma nemainās, tā ir viņu būtība, tā ir paliekoša vērtība.

 

Sokrāts kā filozofs savā laikā sevi raksturoja tāpat kā savu miesīgo māti bērnu saņēmēju - viņa pienākums kā filozofam esot būt klāt šajās dzemdībās, kur domājošs cilvēks apzinās savu spējas domāt un apjēdz arī, ka viņam ir spējas dotas ģenerēt, radīt un veidot savu viedokli. Sokrāts kā filozofs un kā pedagogs, tātad, uzskatīja, ka viņam ir šī loma gluži kā vecmātei dzemdībās palīdzēt piedzimt šai personībai ar savu intelektu un savām spējām. Taču es teiktu, ka mūsdienu pedagogs varbūt drīzāk dārzniekam vai daiļdārzniekam ir līdzīgs ar to, ka viņam uzticētā personība ir kā puķīte dārzā, kas var uzplaukt savā skaistumā un krāšņumā tikai tad, ja tā tiek rūpīgi saudzēta, kopta un, varētu teikt, apčubināta visos iespējamos veidos. Man šķiet, ka pedagogam ir ne tikai šis pienākums kā katram cita darba darītājam izdarīt to, ko no viņa prasa nolikumi un reglamenti, darba līgums un citas prasības, bet pedagoga īstās sūtības piepildīšanās ir tad, kad viņš spēj iedvesmot savu audzēkņus, spēj iedvesmot viņus savām spējām, spēj viņos radīt pārliecību, ka arī viņi ir gatavi un spējīgi uz izcilību un uzstāda viņiem tos augstākos iespējamos mērķus, neļauj viņiem samierināties tikai ar to, kas ir rutīna, kas ir minimālais nepieciešamais, bet tieši otrādi – virza viņus uz sasniegumiem, uz izcilību, uz to labāko, ko viņi var sasniegt savā dzīvē un darbā. Būt izcilam pedagogam un panākt, ka viņa mācītie audzēkņi sasniedz izcilus sasniegumus, tas ir kaut kas īpašs.

 

Es ļoti priecājos, kā Valsts prezidente par šo man iespējamo godu pasniegt šis Ata Kronvalda balvas šodien šeit Rīgas pilī par zīmi tam, ka mūsu valsī pedagogu darbs tiek ļoti augstu vērtēts un mēs esam par to tautas vārdā dziļi pateicīgi!

 

Kronvalda balvas pasniegšanā piedalījās arī Kronvaldu Ata mazmeita Marta Gatere un viņa mazmazdēls Andris Gaters.

 

Ata Kronvalda fonda balva šogad piešķirta septiņiem pedagogiem: Igoram Kļimenkovam no Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes, Maijai Grīnbergai no Rīgas Galdniecības arodvidusskolas, Birutai Šķēlei no Rīgas Franču liceja, Annai Lavrinovičai no Smiltenes ģimnāzijas, Indrai Lapšinai no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas, Guntai Ozoliņai no Neretas vidusskolas un Vijai Rudiņai no Aizkraukles novada ģimnāzijas.

 

Ata Kronvalda prēmiju ik gadu piešķir zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem, studentiem, par ievērojamu ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā un izglītošanā, kā arī skolēnu zinātniskās pētniecības darba vadīšanā un organizēšanā. Kronvalda prēmijas piešķir kopš 1988.gada. Jau vairākus gadus balvu pasniedz Valsts prezidents.