Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga šodien Rīgas pilī saņēma akreditācijas vēstuli no Krievijas Federācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija (Victor Kaluzhny).
Sarunas laikā vēstnieks nodeva prezidentei rakstisku Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikumu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā.
Abas puses sarunā bija vienisprātis, ka Latvijai un Krievijai ir liels sadarbības potenciāls. Piemēram, uzņēmējdarbības, tūrisma, kultūras un citās jomās, tas ne tuvu līdz šim nav ticis pienācīgi izmantots. Sarunas laikā vēstnieks informēja prezidenti par sarunām, kas viņam Latvijā jau bijušas gan ar izpildvaras pārstāvjiem, gan uzņēmējiem, kā arī pastāstīja par kultūras vietām, kuras jau apmeklējis, uzsverot, ka visur viņš sastopas ar lielu ieinteresētību sadarbībai, tāpat kā pirms došanās uz Latviju, Maskavā tiekoties ar Krievijas uzņēmējiem. Valsts prezidente atzinīgi novērtēja V.Kaļužnija apņemšanos veicināt lietišķus kontaktus starp abu valstu ieinteresētajām nozaru ministrijām, uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvija un Krievija bija un būs kaimiņi, tādēļ abpusēji izdevīgās, labās attiecībās ieinteresētas ir abas puses, tādēļ viņš pauda apņēmību darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai starp abām valstīm būtu abpusēji izdevīgās attiecības. KF vēstnieks informēja par Krievijas Valsts domes spīkera vēlmi nākamā gada sākumā apmeklēt Latviju, atbildot uz Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres ielūgumu.
Valsts prezidente norādīja, ka Latvijas dalība ES paver jaunas iespējas Latvijas un KF sadarbībai. Latvija uzsvēra, ka abu valstu, ka arī visas Eiropas interesēm atbilst iespējami ātrāka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana, ņemot vērā Latvijas gaidāmo pievienošanos Šengenas līguma tiesiskajai telpai. Valsts prezidente un KF vēstnieks pārrunāja iespēju atjaunot Starpvaldību komisijas darbu un sagatavot parakstīšanai starpvaldību nolīgumus tūrisma, pārrobežu sadarbības, nodokļu un citās jomās. Prezidente informēja vēstnieku par pārobežu sadarbības ieinteresētību un trīspusējās sadarbības ieinteresētību iekļaujot Igauniju, par ko viņa pārliecinājusies tiekoties ar pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem Latvijas Austrumu rajonos, kā arī ar Pleskavas apgabala vadību. Valsts prezidente atzīmēja, ka abām valstīm jānokārto arī tādi nozīmīgi jautājumi, kas skar vīzu režīma atvieglošanu, tajā skaitā ir jautājums par Latvijas konsulāta atvēršanu Kaļiņingradā, kā arī readmisijas līgumu.
Abas puses pauda ieinteresētību sadarbības turpināšanā arī kultūras, izglītības un zinātnes jomā.