Šodien Rīgas pilī starptautiskās konferences “Zināšanu izmantošana konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai Latvijā” (“From Knowledge to Growth – Use of Knowledge for Competitiveness and Growth in Latvia”) – ietvaros EK viceprezidents Ginters Ferhoigens uzsvēra – ja ES dalībvalstis ar vislielāko nopietnību pievērsīsies Lisabonas stratēģijā ietvertajiem principiem par konkurētspējas palielināšanu, Eiropas kontinents līdz 2010.gadam būs panācis būtisku pagriezienu, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju. G.Ferhoigens arī uzsvēra, ka Latvijas ieguldījums šajā darbā būs ļoti nepieciešams un svarīgs. Viņš uzsvēra, ka zināšanas, inovācijas, un spēja sasniegt augstāko rezultātu ir būtiskākie priekšnoteikumi, kas virzīs Eiropu konkurētspējas paaugstināšanā.
G.Ferhoigens sacīja, ka ar gandarījumu uzrunā Latvijas auditoriju 1.gadadienā kopš Latvijas dalības ES, 15.gadadienā kopš valsts neatkarības atjaunošanas, 50.gadadienā kopš Eiropas integrācijas sākuma, 60 gadus pēc II Pasaules kara beigām. “Visiem šiem datumiem ir kaut kas kopīgs - tas saistīts ar lielāko politisko projektu – vienotās Eiropas projektu. ES paplašināšanās bija un ir veiksme ne tikai jaunajām ES valstīm, bet gan visai Eiropai kopumā. Šobrīd politiskā stabilitāte, demokrātija, likuma vara ir iedibināta un neatgriezeniska starp Baltijas un Melno jūru, ekonomiskā ziņā – šajā reģionā ir sasniegts tiešām augsts izaugsmes līmenis. Esmu vienmēr arī sacījis, ka līdz ar jauno valstu, un īpaši Baltijas valstu uzņemšanu, Eiropā ir arī kultūras ziņā bagātinājusies, tāpēc esmu pārliecināts - Eiropas kolektīvā atmiņa mainīsies. Pirms PSRS sabrukuma, mēs bijām koncentrējušies uz savu vēsturi, tad netika pievērsta uzmanība tiem, kas aiz Dzelzs priekškara. Tagad jāsaprot, ka tā ir visa mūsu kopējā vēsture, un ir būtiski, ka gan ES, gan ārpus tās atzītu, ka dažām valstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm, II Pasaules kara beigas nozīmēja jaunu apspiestību un dzīvi zem diktatorisma. Tas ir jāatzīst, lai veidotu vislabākās attiecības ar kaimiņiem, tajā skaitā ar Krieviju, un attiecības starp Baltijas valstīm un Krieviju, ES un Krieviju nevar tikt šķirtas. Esmu dziļi pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk mums būs kopīgs skats un sapratne, un stratēģisks nākotnes redzējums.” V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka valstij ar nelieliem resursiem stratēģiskai domāšanai ir vēl lielāka nozīme, jo “mums ir jādomā gudrāk, jārīkojas efektīvāk un divkārt ātrāk, lai izturētu konkurenci. … Katrai nopietnai valstij ir jāplāno tālāk nākotnē, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Ir nepieciešama stratēģija, kuras iedzīvināšanai ir paredzēti konkrēti mehānismi un to atgriezeniskās saites kontrole.
Konferences mērķis bija veicināt politiķu un ekspertu diskusiju par zināšanu ietilpīgas ekonomikas attīstību, kas veicinātu Latvijas un ES kopīgo konkurētspēju. Latvijā ir sācies darbs pie Nacionālā attīstības plānu, kura izstrādē piedalās arī SAK. Politiķu un ekspertu uzmanības pievēršana valsts attīstības prioritātēm un problēmām dokumenta tapšanas gaitā ir svarīga gan no dokumenta kvalitātes uzlabošanas, gan no sabiedrības līdzdalības aspektiem. Konkurētspējas jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo Latvija sākusi iesaistīties ES par prioritāti izvirzītās Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Pasākuma laikā notiks Latvijas attīstības projekta prezentācija, kas kopā ar SAK gatavoto dokumentu par prioritātēm zinātnes nozarē kalpotu kā pamatojums politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.