Uzsākot sarunu Janušs Levandovskis apsveica Andri Bērziņu ar ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā un uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir paraugs citām ES valstīm krīzes pārvarēšanas un ekonomiskās atlabšanas jomā. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš raksturojot Latvijas šī brīža aktualitātes, uzsvēra, ka šajā nedēļā gaidāmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultāti, nākamā valdība, tās deklarācija un premjera personība, būs ļoti nozīmīgi Latvijas turpmākajai attīstības gaitai, ņemot vērā starptautiskā aizdevuma programmas izpildes nosacījumus un turpmākās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes gaitu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir gatava turpināt konsolidācijas ceļu, saglabājot mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Vienlaikus Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka Latvija joprojām ir to ES dalībvalstu vidū, kam nepieciešams arī fiskālais atbalsts no Eiropas Savienības fondiem, plānojot daudzgadu budžetu. Tādēļ vidēja attīstības termiņa ietvaros, plānojot budžetu laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latviju interesē ne tikai ES 2020 stratēģijā izceltie globālās konkurētspējas mērķi, bet arī atbalsts konverģencei tieši Eiropas Savienībā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, ir ieinteresēta saņemt atbalstu arī kohēzijas politikai, kā arī vienlīdzīgus noteikumus lauksaimniekiem tiešmaksājumu jomā un attīstīt infrastruktūru, kas ietver energoresursu tirgus integrāciju.
Janušs Levandovskis atzīmēja, ka lielā mērā no Latvijas diplomātu un pārstāvju aktivitātes un darba profesionalitātes ir atkarīgs tas, kāds būs sarunu rezultāts par nākošo budžeta plānošanas periodu. Vienlaikus komisārs atzina, ka Latvijas diplomāti līdz šim ir bijuši ļoti aktīvi un arī profesionāli, aizstāvot Latvijas pozīcijas, tai skaitā runājot par lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Eiropas Komisija ar priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada jūnija beigās un tas ir orientēts uz ES 2020 stratēģijas īstenošanu, kuras uzdevums ir nodrošināt tādu izaugsmi tuvākajā desmitgadē, kas ļaus ES ekonomikai kļūt ilgtspējīgākai un integrējošākai.
Argumentējot Latvijas pozīciju par kohēzijas politikas nepieciešamību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tikai 52% no ES vidējā līmeņa. Bet tieši ES struktūrfondi ir ļāvuši netieši palielināt iekšzemes kopproduktu un devuši atbalstu jaunu uzņēmumu izveidošanai Latvijā, kā arī ļāvuši palielināt nodarbināto skaitu par 10% tajos uzņēmumos, kas saņēma ES struktūrfondu līdzekļus, salīdzinot ar pārējiem, sniegts ir arī atbalsts izglītībai, līdz ar to kohēzijas politika Latvijai ir ļoti nozīmīga, uzsvēra Valsts prezidents. Latvijas puses uzsvēra, ka Latvijā kohēzijas fonda finansēto projektu būvniecība sadārdzinās salīdzinoši zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ.
Runājot par kopējās lauksaimniecības politikas tiešajiem maksājumiem, Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka Eiropas Komisijas piedāvātais un pašreizējais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo ar to netiek nodrošināts taisnīgs un godīgs atbalsts visiem ES lauksaimniekiem. Tas nenodrošina vienlīdzīgus maksājumus starp dalībvalstīm un negatīvi ietekmē atsevišķu dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, lauksaimnieku konkurētspēju, atzīmēja Andris Bērziņš. Jau no 2004.gada Latvijā tiešo maksājumu līmenis ir viszemākais un tādēļ, Latvijai nav pieņemama pakāpeniska tiešo maksājumu izlīdzināšana, ko šobrīd paredz Eiropas Komisijas priekšlikums. Skaidrojot Latvijas pozīciju, Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas Komisijas piedāvātie principi nozīmē to, ka tiešo maksājumu sistēma arī pēc 2013.gada pamatā būs balstīta uz vēsturiskiem, novecojušiem un neaktuāliem kritērijiem, kas balstās uz datiem par laika posmu no 1997.gada līdz 1999.gadam, kad lauksaimniecības rādītāji bija viszemākie periodā pēc neatkarības atgūšanas. Uz šādiem datiem nav korekti balstīt šī brīža aprēķinus un tas nozīmē, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēma būs pretrunā kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, sacīja Valsts prezidents.
Janušs Levandovskis pauda izpratni par Latvijas nostāju un Latvijas puses izteiktajām bažām. Viņš uzsvēra, ka lēmumam par turpmāko ES daudzgadu budžeta principiem un budžeta sagatavošanu ir jābūt kompromisam starp ES valstīm, jo ES budžeta šajā sadaļā nav plānots pieaugums, tādēļ gala lēmuma ir jābūt izsvērtam un pamatotam.
Vēl tika pārrunāta enerģētikas projektu attīstības gaita, tai skaitā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības plāni Baltijas valstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd šī projekta sakarā ir priekšrocības, ņemot vērā, ka ir veikta priekšizpēte, kā arī to, ka Latvijas teritorijā ir dabasgāzes krātuves. Janušs Levandovskis, paužot Eiropas Komisijas nostāju, paskaidroja jau iepriekš pausto, ka šajā projektā Baltijas valstīm ir svarīgi panākt kopīgu pozīciju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi un tikai tad Eiropas Komisija varētu piekrist šo projektu līdzfinansēt no savas puses.
Tiekoties ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Beļģijas Karalistē Leldi Līci-Līcīti Valsts prezidents iepazinās ar Latvijas vēstniecības prioritātēm un darbības principiem, ņemot vērā, ka tā strādā vienā ēkā un cieši sadarbojas ar Latvijas pārstāvniecību ES. Vēstniece atzina, ka Latvijas pārstāvniecības ES loma ir noteicošā un divpusējās vēstniecības Beļģijā darbs ir jāskata trīs virzienos: Latvijas popularizēšana, ņemot vērā, ka Briselē ir 186 valstu pārstāvniecības un daudz dažādu finanšu organizāciju centrālās mītnes, tādēļ tās vieta komerckontaktu veidošanā ir ļoti nozīmīga; otrkārt tā ir ekonomisku projektu veicināšana, proti, Beļģija ekonomiskās krīzes laikā nav piedzīvojusi krasu ekonomikas kritumu un cilvēku pirktspēja nav samazinājusies, līdz ar to Beļģija var būt labs noieta tirgus Latvijas ražotājiem; treškārt darbs ar latviešu kopienu Briselē, kas šobrīd sastāda jau aptuveni 2000 cilvēku un šeit vēstniecībai ir liela loma ir latviskās identitātes saglabāšanā un valodas apmācības iespēju paplašināšanā, ņemot vērā, ka Briselē strādā gan diplomāti, gan profesionāļi, kas ir iesaistīti ES struktūrās un pārceļas uz Beļģiju ar ģimenēm. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādus vēstnieces izvirzītos darba mērķus, paužot atbalstu tiem.
Papildu informācija:
Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) personīgu iemeslu dēļ ir pārcēlis visas šodien paredzētās tikšanās, tostarp iepriekš plānoto tikšanos ar Valsts prezidentu. Par tikšanās laiku informācija sekos.