Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvija uztur mērķi iestāties eirozonā, vienlaikus paužot satraukumu par notikumiem eirozonā. Latvijas prezidents pauda viedokli, ka tālākām diskusijām par Ekonomikas un Monetārās savienības stiprināšanu jānotiek starp visām dalībvalstīm. Latvijas Valsts prezidents atzina, ka ekonomiskā un finanšu situācija eirozonā ietekmē visu ES, arī Latviju, jo eirozonas valstis ir svarīgs Latvijas eksporta tirgus un Latvijas izaugsme lielā mērā ir atkarīga no finanšu un ekonomiskās situācijas Eiropā.
Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai esošā situācija eirozonā un tās risinājumi neapgrūtina Latvijas pievienošanos eiro, kad Latvija būs izpildījusi visus kritērijus. Kaut arī formālais eiro ieviešanas nosacījums ir Māstrihtas kritēriju izpilde, Latvija sarunās ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt to, ka eirozonas paplašināšana notiek atbilstoši ES regulējumam, proti, ja kāda dalībvalsts izpilda Māstrihtas kritērijus, tā ir jāuzņem eirozonā. „Spēles noteikumiem jābūt skaidriem: Latvija neatbalsta jaunu kritēriju radīšanu, kā arī kritēriju dažādus interpretācijas,” piebilda Valsts prezidents.
Kipras prezidents sarunā informēja par Kipras prezidentūras gaitu ES Padomē, kas sākās 1. jūlijā norisi un mērķiem. Tai skaitā par to, ka Kipras prioritāte ir noslēgt sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, kas arī Latvijai būs vissvarīgākais jautājums. Puses bija vienisprātis, ka to interesēs ir panākt Kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā perioda apmērā, lai nodrošinātu ES 2020 stratēģijas mērķu un prioritāšu sasniegšanu. Savukārt kopējā lauksaimniecības politikā nākamā finanšu plānošanas periodā ir būtiski panākt maksimāli strauju tiešo maksājumu izlīdzināšanu, nosakot minimālo maksājumu līmeni aptuveni 80% apmērā no ES vidējā līmeņa.
Sarunas noslēgumā Kipras prezidents īsumā raksturoja ekonomisko un finanšu situāciju Kiprā saistībā ar valdība vasaras paziņojumu par to, ka Kiprai būs nepieciešams aizdevums, lai rekapitalizētu valsts otro lielāko banku. Šobrīd Kipra ir piektā valsts, kas lūgusi palīdzību no ES. Vienošanās par aizdevuma programmas nosacījumiem ir gaidāma rudenī.