Piedzīvojot šķiršanos no vecākiem, kā arī nesaņemot nepieciešamo uzmanību un rūpes ģimenē, vairumam sociālās aprūpes centros dzīvojošo bērnu tiek traumēta spēja emocionāli piesaistīties. Par to liecina šodien prezentētais pētījums par audžuģimeņu kustību Latvijā, kas ir pirmais šāda veida pētījums.
Pētījums apliecina, ka dzīve institūcijā negatīvi ietekmē gan bērna garīgo, gan fizisko attīstību. Agrīnā vecumā nonākot bērnu aprūpes centos, bērniem tiek apgrūtināta prasme izveidot dabīgu, veselīgu un stabilu piesaisti, kas veido bērna personību. Lielākajai daļai bērnu institūcijās konstatēti mācīšanās iemaņu, garīgās attīstības vai citi traucējumi. Tāpat audžuģimenes apstiprinājušas, ka bērniem novēro dažādas veselības problēmas.
Pētījuma autori uzsver, ka katram bērnam, bet jo īpaši bērniem vecumā līdz trīs gadiem, ir nepieciešama ģimene. “Tikai ģimenē bērns var saņemt patiešām individuālu mīlestību, uzmanību un audzināšanu. Ģimenē bērns iemācās, kas ir mājas, kā rūpēties par sevi un par citiem un kā pēc tam veidot pašam savu ģimeni,” pētījuma prezentācijā uzsvēra Dace Blaževica, nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” valdes priekšsēdētāja.
Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu, lai no 2018. gada Latvijā tiktu veidotas specializētas audžuģimenes. Specializētā audžuģimene ir īpaši apmācīti cilvēki, kuri nodrošina bērna vecumam, individuālajai attīstībai un sociālajām iemaņām atbilstošu aprūpi. Lai to īstenotu, nepieciešama gan izglītības un atbalsta pakalpojumu pilnveide audžuģimenēm, gan cieša sadarbība starp dažādām valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora institūcijām, kā arī stabils un paredzams finansiālais un sociālais nodrošinājums ģimenēm, kuras aprūpē audžubērnus.
„Audžuģimenes pilda ne tikai ģimenes funkciju. Nereti viņi ir arī aprūpētāji, skolotāji un sociālais atbalsts. Katram bērnam ir savs stāsts un pieredze, un reizēm nepieciešama dubulta pacietība, izpratne un īpaša palīdzība. Tāpēc ir plānots pilnveidot ārpusģimenes aprūpi, pakāpeniski palielināt finansiālo atbalstu, kā arī izveidot stabilu sistēmu sociālam nodrošinājumam,” norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs.
“Šobrīd bērnunamos aug teju pusotrs tūkstotis mūsu bērnu. Vairāk nekā 200 no šiem bērniem ir vecumā līdz trīs gadiem. Mēs viņus neredzam un nedzirdam, jo viņi ir tur – bērnunamos – bez balss un bez iespējas sevi aizstāvēt. Tāpēc mūsu visu uzdevums ir panākt, lai neviens zīdainītis nenonāktu bērnunamos un ikvienam bērnam no šī pusotra tūkstoša būtu iespēja izaugt ģimeniskā un mīlošā vidē. Valstij ir jāatbalsta audžuģimenes un mums, visai sabiedrībai, ir jābūt atvērtai pret šiem bērniem. Viņi ir mūsu bērni,” uzsver Iveta Vējone.
Iveta Vējones kundze nodeva labklājības ministram Reira kungam ielūgumu uz Bāreņu dienai veltītu tikšanos, kas Rīgas pilī notiks 4. novembrī plkst.14.00. Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze jau otro gadu Bāreņu dienā uz tikšanos aicina audžuģimenes, adoptētājus, aizbildņus un viņu atbalstītājus, lai pateiktos par viņu darbu, dodot iespēju bez vecāku gādības palikušiem bērniem uzaugt ģimeniskā vidē.