Kārtība, kādā notiks Saeimas darba organizēšana, ir izstrādāta un saskaņota visu triju valsts augstāko varu līmeņos. Valsts prezidents aicina deputātus uz konstruktīvu darbu tajās robežās, ko Satversme atvēl tautas atlaistai Saeimai.
Katrs Saeimas sēdē izskatāmais jautājums tās darba kārtībā tiks iekļauts nevis mehāniski, bet pēc izvērtēšanas, papildu informācijas pieprasīšanas, konsultācijām un sanāksmēm. Ja Ministru kabinets un Saeima būs sagatavojusi jautājumus un dokumentus, kurus varētu izskatīt, Saeimas sēdes parasti tiks sasauktas ceturtdienās plkst. 9:00.
Atkarībā no jautājuma daudzuma Saeimas sēdes var netikt sasauktas katru nedēļu. Vienošanās paredz arī iespēju, kā izskatīt ļoti steidzamus jautājumus. Valsts prezidenta kontrole šajos gadījumos tiks saglabāta, neļaujot par steidzamiem atzītus likumprojektus uzreiz izskatīt otrajā lasījumā tajā pat Saeimas sēdē.
Steidzamos gadījumos Saeimas sēdi varēs sasaukt arī citā laikā, it īpaši izvērtējot Ministru prezidenta lūgumu, ja tāds tiks iesniegts.
Katram izskatāmajam likumprojektam obligāts priekšnosacījums būs anotācija, pat ja atbilstoši likumam to konkrētajā situācijā nevajadzētu. Tāpat ir nepieciešama finanšu ministra atsauksme, ja lēmumam ir ietekme uz valsts budžetu. Valsts prezidenta kanceleja ir apņēmusies īpašu uzmanību pievērst likumprojektiem, pret kuriem būs Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pamatoti iebildumi. Ļoti svarīgs aspekts būs arī frakciju viedokļu saskaņotība svarīgākajos jautājumos.
Valsts prezidenta noteiktajā Saeimas sēdes darba kārtībā varēs tikt iekļauti jautājumi, kas Saeimā iesniegti līdz ceturtdienas 17:00, bet, pamatojoties uz īpašu Saeimas Prezidija lēmumu, arī tie, kas iesniegti līdz piektdienas 13:00. Valsts prezidents varēs noteikt Saeimas sēdes darba kārtību, arī esot ārvalstīs. Jāuzsver, ka, lai gan, Valsts prezidentam esot ārvalstīs, arī turpmāk viņa vietu pildīs Saeimas priekšsēdētāja, tomēr viņa nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.
Tā kā Saeima ir atlaista un tai nav konstitucionālu tiesību prasīt turpināt aktīvi strādāt, jo tauta to ir atlaidusi, Saeimas darbam sēdēs pamats būs vienīgi Valsts prezidenta lēmums. Valsts prezidentam Satversme nedod tiesības iejaukties Saeimas iekšējās lietās. Līdz ar to Saeimas darbs komisijās un apakškomisijās turpināsies. Arī Saeimas Prezidijs turpinās strādāt, bet tas nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.
Valsts prezidentam nebūs pienākums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc deputātu iniciatīvas (līdz Saeimas atlaišanai Saeimas Prezidijam bija pienākums to darīt, ja ārkārtas sēdi prasīja sasaukt vismaz 1/3 deputātu).
Jautājumos, kas skar Satversmes grozīšanu, pilsonības jautājumus un Saeimas kārtības rulli, pirms to iekļaušanas darba kārtībā Valsts prezidents uzklausīs Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli. Iecerēts, ka visdrīzākajā laikā šī komisija turpinās darbu. Savukārt attiecībā uz Satversmes grozīšanu jānorāda, ka nav pieļaujama fragmentāra bieža Satversmes grozīšana, jo tā mazina šā dokumenta autoritāti nākotnē. Jāatzīst, ka grozījumi Satversmē ir nepieciešami, arī jautājumā par deputātu tiesisko imunitāti, tomēr, cik vien tas iespējams, vienā likumprojektā jāapvieno vairāki aktuāli grozījumi.