Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas tosts par godu Īrijas Valsts prezidentes Merijas Makalīzes sniegtajām vakariņām 2002. gada 4. jūnijā
Cienījamā Prezidentes kundze!
Godājamais Dr. Martin Makalīz,
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods šajās dienās uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē.
Šī ir ne tikai pirmā Latvijas Valsts prezidenta vizīte Īrijā, bet arī pirmā tik augsta līmeņa vizīte mūsu attiecību vēsturē. Bet tas nenozīmē, ka mūsu tautas būtu svešas viena otrai. Šī vizīte ļauj mums novērtēt desmit gados panākto kopš abu valstu attiecību atjaunošanas, un tā sniedz mums arī vienreizēju iespēju apzināt to lielo sadarbības potenciālu, ko sniedz mūsu kopīgais reģions un pašreizējais laiks.
Latvijai un Īrijai ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu sadarbība tiktu balstīta uz savstarpēju izpratni, uzticību un kopīgām interesēm. Savstarpējā izpratne rodas no mūsu valstu vēsturisko pārdzīvojumu līdzībām. Īrija, tāpat kā Latvija par neatkarīgu valsti kļuva tikai 20.gadsimta sākumā, un tieši tāpat kā Latvija tā ciena un sargā savas tautas visdārgākās tiesības.
1940.gadā, II Pasaules kara priekšvakarā, Īrija, kas bija izcīnījusi savu valstiskumu tikai pirms diviem desmitiem gadu, atteicās atzīt Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. Latvijas tautas vārdā gribu izteikt pateicību par šo drosmīgo neatzīšanas politiku, kas stiprināja Latvijas cerības atkal nākotnē atgūt neatkarību. Uzticību pastiprināja arī fakts, ka toreizējais Īrijas ārlietu ministrs Džerards Kolins 1991.gadā bija viens no pirmajiem, kas, viesojoties Rīgā, parakstīja dokumentus par Dziesmotajā revolūcijā brīvību atguvušās Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu.
Ir pagājuši nedaudz vairāk nekā desmit gadu, un šodien no tiesas varam secināt - mums ir ko novērtēt. Šajā vizītē pavadošā plašā Latvijas amatpersonu, uzņēmēju un lauksaimnieku delegācija norāda uz mūsu attiecību briedumu. Starp mūsu valstīm ir izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, praktiskā sadarbība attīstās dažādās jomās. Īrija ir Latvijai nozīmīga ekonomiskās sadarbības partnere - investīciju apjoma ziņā tā ieņem 13. vietu.
Latvija un Īrija ir uzticami partneri starptautiskajā arēnā, varam lepoties ar labu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Laikā, kad 11. septembra notikumi izaicināja visu civilizēto pasauli, vēlētos uzteikt Īrijas sekmīgo darbību ANO Drošības padomē. Pārliecība par Īrijas ieguldījumu ANO miera uzturēšanas operācijās, cilvēktiesību aizsardzībā, palīdzot attīstībai un lieliskai mūsu valstu sadarbībai, bija pamatā Latvijas lēmumam atbalstīt Īrijas ievēlēšanu.
Dāmas un kungi,
Šis gads ir ļoti nozīmīgs Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Mēs visi kopā esam izaicinājuma priekšā, lai piedalītos vērienīgākajā ES paplašināšanās procesā. Lai arī Latvija iestāšanās sarunas uzsāka tikai 2000.gada sākumā, taču mēs esam bijuši tik sekmīgi, ka ceram kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gada sākumā.
Eiropas integrācija ir unikāls process, kam nav analoģijas pasaules civilizācijas vēstures grāmatās. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji no paplašinātās Eiropas Savienības būsim mēs visi - gan kandidātvalstis, gan dalībvalstis. Šim procesam ir nopietns ekonomisks un finansiāls pamatojums. Bet vēl svarīgāki man šķiet humāno vērtību un drošības apsvērumi. Ar paplašināšanos tiks novērsts vēsturiskais netaisnīgums pret Centrālās un Austrumeiropas valstīm, un visas Eiropas reģiona stabilitāte iegūs jaunas garantijas. Šajā sakarā vēlos paust cerību, ka Īrijas Valdība un tauta atbalstīs šo unikālo Eiropas apvienošanas procesu.
Šis gads ir zīmīgs arī ar Eiropas konventā aizsāktajām debatēm par Eiropas nākotni. Pirmo reizi arī Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir iespēja neierobežoti paust savu viedokli par ES nākotnes redzējumu. Latvija ar pilnu atbildību grib piedalīties Eiropas projekta attīstīšanā, tāpēc iekšējo diskusiju par Eiropas Savienības nākotni esam veidojuši tā, lai pēc iespējas plašākas sabiedrības daļas tajā būtu iesaistītas. Mums par labu paraugu ir kalpojis Īrijas Nacionālais forums, kura uzdevums ir ne tikai veidot Īrijas pozīciju par dažādiem ES nākotnes jautājumiem, bet arī kalpojis kā plašāks diskusiju forums par šo unikālo Eiropas Savienības integrācijas procesu.
Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību, tādējādi pēc neatkarības atjaunošanas par svarīgu prioritāti esam izvēlējušies Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - ciešu mijiedarbību. Arī Latvijas un Īrijas sadarbības perspektīvu iezīmē abu valstu kopīgā nākotnes dalība Eiropas Savienībā. Īrija arvien ir bijis iedvesmas avots kandidātvalstīm sarežģītajā reformu un likumdošanas pārņemšanas procesā. Jūsu valsts ir bijis viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu Eiropas Savienības integrācijai.
Iestāšanās process Eiropas Savienībā Latvijai un tās kaimiņiem ir kalpojis par katalizatoru iekšējo reformu realizēšanai. Pēdējo gadu ekonomiskās attīstības rādītāji Latvijā paši par sevi liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa: iekšzemes kopprodukts 2001.gadā pieauga par 7,6% un turpmākajos gados tas tiek plānots ne zemāks par 5%.
Latvija ļoti noteikti virzās uz priekšu, lai atgrieztos Eiropas demokrātisko un labklājības valstu pulkā. Dažādības kontinentā – Eiropā – ir tikai dabīgi, ka katrai valstij ir sava pieeja drošības garantēšanai. Latvija savu nākotni saista gan ar integrāciju ES, gan iekļaušanos NATO aliansē. Latvija un pārējās Baltijas valstis cer, ka šis gads būs izšķirošs, lai pilnībā izskaustu Aukstā kara paliekas un dzēstu pelēkās līnijas. Latvija neatlaidīgi pildījusi izvirzītos mērķus, lai būtu par vienu no vislabāk sagatavotajām NATO kandidātvalstīm. Mēs ceram saņemt uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas Aliansei Prāgas galotņu sanāksmē šī gada rudenī. Uzskatām, ka ar dalību NATO vairosim ne tikai savu, bet visa reģiona drošību. Jau tagad esam uzticami sabiedrotie cīņā pret starptautisko terorismu, un Latvijas vienības jau kopš 1996.gada ir piedalījušās miera uzturēšanas misijās Balkānos.
Īrijas un Latvijas tautu vēlme veidot stabilu un labklājīgu Eiropu iet roku rokā ar vēlmi paturēt savu individualitāti, senās tradīcijas un valodu. Esmu pārliecināta, ka mums izdosies izveidot tādu Eiropu, kuras spēks ir vienotībā un dažādībā.
Dāmas un kungi,
Bernards Šovs, ilustrējot īriem raksturīgo pieeju dzīvei ir teicis: “Other people, he said, “see things and say: Why?... But I dream things that never were and I say: “Why not?”.
Es gribētu aicināt īrus un latviešus, kā arī visus pārējos Eiropas iedzīvotājus, nebaidīties uzdrošināties un pielikt visas pūles, lai mūsu kopīgais sapnis par pārtikušu, brīvu un vienotu Eiropu piepildītos.
Atļaujiet man savā un Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt Jums, Prezidentes kundze, un godājamajam Dr. Martina Makalīza kungam spēku un enerģiju darbā Īrijas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Īrijas sadarbību! Par apvienotu, drošu un pārtikušu Eiropas nākotni!