25.maijā pirmo reizi Latvijas vēsturē Rīgā valsts vizītē ieradīsies Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Japānas imperatore Mičiko. Japānas imperators tiks svinīgā ceremonijā sagaidīts pie Rīgas pils, kopā ar Valsts prezidenti viņš noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī apmeklēs Okupācijas muzeju un Latvijas universitāti. Imperatoru vizītē pavadīs liela žurnālistu delegācija.
Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā, un Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara, Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā. Savukārt, Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā. Neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo Latvijas - Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gadā, un Latvijas vēstniecības atklāšana Tokijā 2006.gadā. Jāpiemina, ka jau 2000. gadā stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu.
Viņa Majestātes Japānas imperatora Akihito
un Viņas Majestātes Japānas imperatores Mičiko
oficiālā vizīte Latvijas Republikā
2007. gada 25.-26.maijs
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot vizīti, lūdzam rakstiski pieteikt akreditāciju Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā līdz trešdienai, 23. maijam, plkst. 12:00 pa faksu 7320404 vai e-pastu Daina.Lasmane@president.lv, precīzi norādot vizītes norises, kuras vēlētos atspoguļot !
Informācija par katrai no norišu vietām akreditētajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tiks publicēta mājas lapā www.president.lv, kā arī izsūtīta pa e-pastu pēc akreditācijas noslēguma 23. maijā.
Akreditācijas karšu saņemšana ceturtdien, 24. maijā, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā (Rīgas pilī) no plkst. 12:00 līdz 17:00!
Informācija angļu valodā par Viņa Majestāti Japānas imperatoru oficiālajā interneta mājas lapā: /sites/president/files/article/eindex_0.html .
Piektdiena, 25. maijs
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās lidostas galvenajā terminālā Dienesta ieejā (iepretim „Hansabankas” filiālei noeja pagrabstāvā) līdz plkst. 11:30!
12:00 Majestāšu ierašanās Latvijā
Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs sagaida Majestātes starptautiskajā lidostā „Rīga”
Foto, video iespēja ierobežotai grupai
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās Rīgas pilī pa dārza vārtiņiem līdz plkst. 11:50!
12:20 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils
Latvijas Televīzijas tiešraide
Foto, video iespēja ierobežotai grupai
N.B. Nav iespējams vienai personai apvienot darbu ceremonijā pils laukumā un tai sekojošās norisēs Ģerboņu zālē.
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās Rīgas pilī pa dārza vārtiņiem līdz plkst. 11:50!
12:30 Oficiālā fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Rīgas pils Ģerboņu zālē
Foto, video iespēja ierobežotai grupai
Majestāšu un Latvijas prezidentes, Imanta Freiberga kunga saruna
Oficiālais foto, video
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās pie pieminekļa no Raiņa bulvāra puses līdz plkst. 12:40!
13:00 V.M. Japānas imperators un Latvijas prezidente noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa
Foto, video iespēja ierobežotai grupai
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās Melngalvju namā pa sānu ieeju no Vecrīgas puses līdz plkst. 13:10!
13:40 Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts pusdienas par godu Majestātēm
-Valsts prezidentes runa
- Viņa Majestātes runa
(Melngalvju nams)
Foto, video iespēja ierobežotai grupai, radio ieraksta iespēja sākumā
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās muzejā līdz plkst. 15:10!
15:35-16:00 Okupācijas muzeja apmeklējums
Foto, video, korespondentu klātbūtnes iespēja ierobežotai grupai
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās LU līdz plkst. 17:45!
18:15 -18:45 Majestāšu ierašanās Latvijas Universitātē
Bērnu koru priekšnesums LU hallē
Majestāšu tikšanās ar LU vadību, profesoriem, Orientālistikas nodaļas pārstāvjiem, tulkotājiem, LU studentiem un skolēniem no Japāņu skolas un tulkoto grāmatu izstādes apskate Mazajā aulā
Foto, video, korespondentu klātbūtnes iespēja ierobežotai grupai
Sestdiena, 26. maijs
Akreditētās žurnālistu grupas pārstāvju ierašanās lidostas galvenajā terminālā Dienesta ieejā (iepretim „Hansabankas” filiālei noeja pagrabstāvā) līdz plkst. 9:55!
10:25 Majestāšu došanās projām no Latvijas
(Starptautiskā lidosta „Rīga”)
Foto, video iespēja ierobežotai grupai
Oficiālas vizītes noslēgums
Ārlietu ministrijas sagatavota informācija:
Latvijas un Japānas attiecības [15.05.2007]
Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.
Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara, Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā. Savukārt, Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.
Neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo Latvijas - Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gada 8. martā.
2000. gada 1. aprīlī stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu.
LR Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā 2006. gada 10. jūlijā iesniedza akreditācijas rakstu Japānas imperatoram.
2006.gada 20. aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas Republikas vēstniecība Japānā.
2006. gada 10. oktobrī Latvija un Japāna atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gada dienu.
Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Stokholmā):
|
Kagečika Matano (Kagechika Matano) |
1995. g. - 1997. g. |
|---|---|
|
Takeši Fujii (Takeshi Fujii) |
1997. gada 28. oktobris- 2000. gada 18. oktobris |
|
Tomio Učida (Tomio Uchida) |
2000. gada 21. novembris- 2004. gada 2. februāris |
|
Seiičiro Otsuka (Seiichiro Otsuka) |
2004. gada 29. marts - šobrīd |
|
No2006. gada 24. marta Japānas pagaidu pilnvarotais lietvedis Rīgā irKatsuhiko Kubo. | |
Vīzītes 2006. gadā
|
2006. gada 18. – 24. februārim |
notika ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Japānā. Vizītes laikā notika tikšanās Kioto, Nagojā, Tokijā, un noslēdzās Nahā (Okinavā) |
|---|---|
|
2006. gada 20. februārī |
A.Pabriks tikās ar Kioto gubernatoru Kiedži Jamadu. |
|
2006. gada 21. februārī |
delegācija tikās Toyota Motor Corportation vadības pārstāvjiem Nagojā. |
|
2006. gada 22. februārī |
A. Pabriks Japāna parlamentā tikās ar parlamenta Ārlietu un aizsardzības komisijas priekšēdētāju Joiči Masudzoe. |
|
2006. gada 22. februārī |
Ārlietu ministra A.Pabrika tikšanās ar Japānas ārlietu ministru Taro Aso. |
|
2006. gada 23. februārī |
A.Pabriks tikās ar Japānas – Latvijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem un priekšēdētāju Hirofumi Nakasoni. |
|
2006. gada 23. februārī |
A.Pabriks tikās ar Nahas pilsētas mēru Takeši Onagu kā arī 24. februārī apmeklēja Nahas ostas daļu. |
|
2006. gada 18. – 22. aprīlim |
notika pirmā ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Japānā. Vizītes laikā ministru prezidents tikās ar Japānas premjerministru Junichiro Koizumi, ārlietu ministru Taro Aso, Japānas biznesa pārstāvjiem no Hitachi un Mitsubishi Corpuration, kā arī lielāko industriālo uzņēmumu apvienību Keidanren. Vizītes laikā premjerministrs oficiāli atklāja pirmo LR vēstniecību Japānā. |
|
2006. gada 2. – 4. maijs |
Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā. |
|
2006. gada 20. -22. jūlijs |
Japānas premjerministra īpašā sūtņa Koki Chuma, ka ir Administratīvo reformu ministrs valdībā vizīte Latvijā. Vizītes laikā Koki Chuma tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ārlietu ministru Arti Pabriku |
|
2006. gada 26. – 28. oktobris |
Japānas Ārlietu ministrijas viceministra Takeshi Iwaya vizīte Latvijā. |
Sadarbība parlamentu līmenī
1996.gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no Japānas - Latvijas Parlamentārās Asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagechika Matano (1995.g.-1997.g.). Kopumā Japānas parlamentārieši Latvijā ir viesojušies trīs reizes (1996. gada septembrī, 1997. gada jūlijā un 1998. gada aprīlī).
1997. g.16. –17. jūlijā Japānas parlamentārās delegācijas sastāvā Latviju apmeklēja Japānas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs M. Murakami.
2006.gada 2. – 4.maijs Japānas – Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā. Vizītes laikā notika tikšanās ar MP, ĀM, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Saeimas Latvijas - Japānassadarbības grupas pārstāvjiem.
Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšēdētāja 2006. gada jūlijs - Japānas parlamenta pārstāvju palātas locekles un Veselības, darba un labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Kyoko Nishikawa vizīte Latvijā.
2006. gada 7. decembrī 9. Saeimā ir izveidota Latvijas - Japānas parlamentu sadarbības grupa 20 dalībnieku sastāvā. Sadarbības grupai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs ir Jānis Porietis (TP), bet vietnieks - Artūrs Rubiks (SC).
Rīgas un Kobes sadarbība
Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi. Sadarbība norisinās galvenokārt izglītības, kultūras un sociālajā jomā. 1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā. 2005. gadā Kobes pilsētas delegācijas vizīte, kuras mērķis ir veikt pētījumu par Japāņu dārza ierīkošanu Rīgā.
Tāpat Rīga saņēmusi Japānas vēstniecības lūgumu popularizēt pilsētā kendo sporta veidu, tika uzņemti Kobes Kendo kluba pārstāvji. 2005. gadā Rīgas domes pārstāvji tikušies ar Hyogo (Kobes pilsēta) prefektūras Ārstu asociācijas pārstāvjiem.
2004.gadā Rīga un Kobe atzīmēja 30. sadarbības gadu jubileju, kuras ietvaros notika oficiālo delegāciju un izstāžu apmaiņa.
2006. gada 27. – 28. novembrim Latvijas vēstniecības un "Parex bankas" pārstāvniecības Japānā pārstāvji uzturējās Rīgas sadraudzības pilsētā Kobē.
2007.gada 27.un 28.martā Latvijas vēstnieks Japānā Peteris Vaivars darba vizītē uzturējās Rīgas sadraudzības pilsētā Kobē un un Kansai reģiona galvalspilsētā Osakā.
Sadarbība starptautiskajās organizācijās
Pašlaik viens no galvenajiem Latvijas un Japānas sadarbības virzieniem ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās t.sk. ANO, UNESCO un PTO.
Latvija augstu vērtē Japānas sniegto atbalstu laikā, kad Latvija 1999. g. gatavojās iestāties PTO, un ir pārliecināta, ka šis atbalsts ir labs pamats tālākai abu valstu tirdzniecisko sakaru attīstībai.
Nozīmīga Latvijai bija UNESCO ģenerālsekretāra K.Macūras (Koichiro Matsuura) vizīte Rīgā laikā no 2001. g. 7. – 9. decembrim. Vizītes laikā K.Macūra tikās ar Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu, kultūras ministri K.Pētersoni un izglītības ministru K.Greiškalnu. Pēc tikšanās Latvijas Universitātē ar rektoru I.Lāci sekoja diskusija ar LU mācībspēkiem par LU mācību procesa organizēšanu un zinātnisko darbību. Latvijas Zinātņu Akadēmijā UNESCO ģenerālsekretārs apskatīja Dainu skapi, kā arī interesējās par Rīgas jūgendstila arhitektūru un Vecrīgu. Latvija ir saņēmusi UNESCO dalībvalstu atbalstu Latvijas Nacionālās Bibliotēkas projektam.
2006. gada 16. augusts Japānas PVO ģenerāldirektora kandidāta, PVO reģionālā direktora Dr. Shigeru Omi vizīte Latvijā.
Divpusējās ekonomiskās attiecības
Latvijas un Japānas savstarpējais tirdzniecības apgrozījumus 2006.gadā sasniedza gandrīz 59.27 milj. EUR, kas ir par 12% vairāk nekā pērn. Lai arī līdz šim bija novērojama eksporta tendence pieaugt par vidēji 20-30% gadā, 2006.gadā eksports samazinājās par 5%, galvenokārt alumīnija eksporta krituma dēļ. Importa apjomi 2006.gadā ir pieauguši par 45% (galvenokārt, automobiļu imports).
Tirdzniecība
(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
2006.gads
- Eksports
1.Lietuva – 626 740 647 EUR jeb 14.11 % no kopējā Latvijas eksporta
2.Igaunija– 538 234 608 EUR jeb 12.12 %
3.Vācija – 447 816 470 EUR jeb 10.07 %
4.Krievija – 415 342 445 EUR jeb 9.37 %
5.Lielbritānija – 352 497 937 EUR jeb 7.93 %
...
22. Japāna – 33 811 422 EUR jeb 0.76%
- Imports
1.Vācija – 1 278 230 457 EUR jeb 15.02 % no kopējā importa Latvijā
2.Lietuva – 1 090 232 705 EUR jeb 12.81 %
3.Krievija – 710 081 879 EUR jeb 8.32 %
4.Igaunija – 642 801 715 EUR jeb 7.56 %
5.Polija – 596 234 160 EUR jeb 7.01 %
...
29. Japāna – 25 463 293 EUR jeb 0.30%
Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Japānu – 8 348129 EUR apmērā.
Galvenās eksporta preces uz Japānu sadalījumā pa preču veidiem 2006.gada pirmajā pusgadā
|
Preču Veids |
MEUR |
īpatsvars no kopējā eksporta |
|---|---|---|
|
Kopā |
33.81 |
100% |
|
Koksne un tās izstrādājumi - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 95.84% |
26.94 |
76.67% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - elektriskās, lāzera u.c mašīnas/aparāti 95.93% |
2.87 |
8.48% |
Galvenās importa preces no Japānas sadalījumā pa preču veidiem 2006.gada pirmajā pusgadā
|
Preču Veids |
MEUR |
īpatsvars no kopējā importa |
|---|---|---|
|
Kopā |
25.46 |
100% |
|
Transporta līdzekļi - automobiļi 89.14% |
13.39 |
52.59% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
8.11 |
31.85% |
|
Optiskās ierīces un aparāti, pulksteņi, mūzikas instrumenti |
2.05 |
2.05 |
Latvijas un Japānas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gadam
Investīcijas
(pēc Latvijas Bankas un Lursoft datiem)
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā (atlikumi uz 2006. gada beigām):
1. Zviedrija – 567.5 MLVL (14.06% no kopējām ārvalstu investīcijām)
2.Igaunija – 476.7 MLVL (11.81%)
3.Vācija – jeb 443.3 MLVL (10.98%)
4. Dānija – 339.7 MLVL (8.42%)
5.Krievija – 266.2 MLVL (6.59%)
...
Japāna < 1 MLVL
Sadarbība zinātnē
Kopš 1999. gada, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Japānas starptautiskās sadarbības aģentūrai (Japan International Co-operation Agency/JICA), tika uzsākts Japānas tehniskās palīdzības projekts Pētījums Lubānas mitrāju kompleksa dabas aizsardzības plānam (The Study on Environmental Management Plan for Lubana Wetland Complex in the Republic of Latvia). Projektā no Latvijas puses iesaistījās Ārlietu, Finansu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvalde, Valsts Meža dienests, Valsts Zivsaimniecības pārvalde un Rēzeknes pašvaldība. Projekta mērķis bija 1,5 gadu laikā izpētīt Lubānas mitrāju ekosistēmu un izstrādāt tā apsaimniekošanas plānu, kā arī plūdu regulēšanas shēmu. Projekta ietvaros japāņu zinātnieki Lubāna ezera klānos veica pētījumus, bet datu apstrādi Japānā.
Sadarbības rezultātā Japānas speciālisti ir izstrādājuši minētās teritorijas apsaimniekošanas projektu piedāvājot Lubānas mitrāju teritorijā izveidot atpūtas bāzi un zivju audzētavu. Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot pastaigas takas purvā, uzstādīt putnu novērošanas torņus un informācijas zīmes.
Latvijas Zinātņu akadēmija saņem informāciju no Japānas Zinātnes Popularizēšanas Biedrības (Japan Society for the Promotion of Science), kuras birojs atrodasStokholmā.
Vairāki LZA locekļi ir Taiho-Latvija fonda valdē. Fonds (gada budžets ap 20.000 EUR, Japānas puses fin.) piešķir ik gadus vairākus pētnieciskos grantus, medicīnas ķīmijā (lielākoties Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētniekiem) un nelielu finansējumu Latvijas Akadēmijas bibliotēkai jaunākās Japānā izdotās literatūras iegādei par farmācijas, medicīnas, ķīmijas jautājumiem.
Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītesuz dažādām Japānas universitātēm.
LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Japānas kolēģiem par tēmu "Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas optikai lietoto stiklu pētījumi" (N.Skuja).
1965. gadā Grindex aizsākās sadarbība ar Taiho Pharmaceutical un Iskra Industry, bet jau 1972. gadā parakstīts līgums par Grindeks oriģinālā pretvēža preparāta-aktīvās farmaceitiskās vielas - Ftorafūrs® piegādi. Pa šiem gadiem Latvijas uzņēmums ieguvis atzinību kvalitātes ziņā prasīgajā Japānas tirgū. Uz Japānu ik mēnesi tiek eksportēti simts kilogrami aktīvās vielas Ftorafūrs®, kas veido apmēram 5% no Grindeks kopējā apgrozījuma. Ftorafūrs® ir pieprasīts Japānas pretvēža zāļu tirgū, un to izmanto gan monoterapijā, gan kā sastāvdaļu tādās modernās pretvēža zālēs kā UFT.
Sadarbība izglītības jomā
Kopš 1990. gada Rīgā darbojās Japāņu valodas un kultūras vidusskola, kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā. No 1991. - 1993. gadam Japāņu valodas vidusskola darbojusies kā japāņu valodas vakara kursi. Kopš 1993. gada tā darbojās kā Rīgas Domes Japāņu valodas un kultūras vidusskola.
2001. gada septembrī Japāņu valodas un kultūras vidusskola tika apvienota ar Kristīgo vidusskolu un pārdēvēta par Rīgas Kultūru skolu. Japāņu valoda ir iekļauta mācību programmā.
Latvijas Universitātē, Moderno valodu fakultātē, Āzijas studiju programma, Japāņu studiju modulis. Patlaban LU Āzijas studiju programmā studē 108 studenti.
Vairāki Latvijas Universitātes studenti turpina savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, kā arī dodas uz šo tālo zemi, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.
Latvijas Universitātei irnoslēgti divpusējie sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar Waseda University, Kansai University of Foreign Languages, Tsukuba University un Yamagata University.
Līgumi paredz studentu un pasniedzēju apmainu.
LU Moderno valodu fakultāte strādā 2 pasniedzēji no Japānas.
2006. gadā Moderno valodu fakultātē, Japāņu valodas studijas uzsākuši 50 studenti
LU Moderno valodu fakultāte saņēma grantu (19 319 USD) no Japānas vēstniecības audio-vizuālās aparatūras iegādei.
LU Moderno valodu fakultāte noslēdza līgumu ar Jamagatas Universitates Izglītības fakultāti par studentu un pasniedzēju apmainu.
2002. gada LU noslēdza līgumu ar Japānas Fondu (Nippon Foundation) par granta (1 miljons USD) piešķiršanu Latvijas Universitātei ar mērķi noguldījuma procentus izmantot stipendijām. 2005. gadā papildus tika piešķirti 9000 USD fonda stipendiātiem apmaiņas braucieniem uz Roichi Sazakavas Jauno līderu stipendijas programmas universitātēm- dalībniecēm.
Sportā
Vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. – 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus. 2005. gada 8. oktobrī Latvijā norisinājās Latvijas – Japānas sadraudzības spēle futbolā uz kuru akreditācijas pieteikumus bija izsūtījuši 150 japāņu žurnālisti, kas bija līdz šim lielākais ārzemju žurnālistu skaits. Sadraudzības spēles rezultāts 2:2.
Kultūras sakaru veidošana
Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas.
Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.
No 2005.gada 20. septembra līdz 3.oktobrim Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektors J.Karlsons un citi akadēmijas pārstāvji devās pieredzes apmaiņā uz Japānu.
2005.gada 23. septembrī Tokijā, Rudens sagaidīšanas svētkos, kad ļaudis Japānā atzīmē sastapšanos ar tuvinieku gariem, skaistā, saulainā un siltā atvasaras dienā, Tokijā notika starptautiskā projekta "Latviešu mūsdienu mūzika" divi koncerti.
Kompozīcijas un ērģeļmūzikas programmās modernajā "Bunku Kaikan" koncertzālē izskanēja L. Garūtas, K. Lāča, J. Karlsona. S. Selgas. G. Šmites, A. Tumševicas skaņdarbi, tostarp R. Jermaka ērģeļcikla "Planētas" pasaules pirmatskaņojums.
Eiropas Savienība un Japāna ir vienojušās pasludināt 2005.gadu par Japānas – Eiropas Savienības Savstarpējo cilvēku kontaktu un apmaiņas gadu.
Tā ietvaros Latvijas dabas muzejā laika posmā no 1.04.2005 – 8.05.2005 bija apskatāma fotoizstāde "Japānas dārzi un tempļi ķiršziedu laikā". Foto darbi atspoguļo savdabīgu skatījumu uz Japānas kultūras bagātībām: cilvēka un dabas miedarbībā radušos filozofisko Japānas dārzu vienreizību.
Japānas un Eiropas Savienības draudzības gada ietvaros 2005.gada 11- 20.oktobrim kinoteātrī "K.Suns" bija skatāmas 10 Japānas filmas.
2005.gada 9. un 10.septembrī Latvijā norisinājās Japāņu modernās mūzikas festivāls, kura ietvaros 9.septembrī Latvijas Nacionāla bibliotēka Mūzikas un Fonotēkas nodaļās tika atklāta izstāde "Japāņu modernā mūzika''. Ekspozīciju veidoja no Japānas komponistu federācijas saziedotiem materiāliem un no Joširo Irino (Viens no pēckara laika posma lielākajiem Japānas komponistiem) Mūzikas Institūta dāvinājumiem. Septembrī Latvijas komponistu savienībā bija iespēja iepazīties ar dažiem Joširo Irino skaņdarbiem un noklausīties nelielu koncertu.
2005.gada 20.septembrī Rīgā Eiropas tūres ietvaros savu koncertu sniedza Okinavas dejas teātris "Saules zieds valdzinošā Okinava". Okinavas dziesmas un dejas teātris sniedz inovatīvus. Senās tradīcijās saskaņojošos priekšnesumus.
2005. gada 30. oktobrī Nacionālā teātrī uzstājās Japāņu teātra – NO "Umewaka Kennokai" trupa, kas suģestējošo tradicionālo drāmu pirmo reizi izrādīja Latvijas publikai.
Savukārt no 2005. gada 11. novembra līdz 2006. gada 8. janvārim Latvijas dabas muzejā piecās zālēs norisinājās izstāde "Sarunas ar sniegu un ledu: mākslas un zinātnes satikšanās", kuras ietvaros sniegs, ledus un sniega kristāli atklājās kā dabas, zinātnes un mākslas fenomeni. "Ja mēs spētu redzēt 10 reizes labāk, mēs nespētu paiet pa tikko snigušu sniegu.. sniega pārslas ir vēstules no debesīm.." teicis japāņu zinātnieks Ukičiro Nakaja, viens no projekta veidotājiem.
2006.gada 3. aprīlī Latvijas Dabas muzejā tika izdota jaunākā Japāņu – Latviešu kandži (japāņu rakstu zīme) vārdnīca Tā ir pirmā visaptverošā vārdnīca, kurā iekļauti hieroglifu skaidrojumi (1000 lpp.) Iepriekšējā Japāņu – Latviešu vārdnīcā tika iekļauti 10 000 vārdu skaidrojumi (200 lpp.)un tā tika izdota 2000.gadā.
2006. gada 26. aprīlī Kokneses fonda rīkotajā starptautiskajā ideju konkursā par 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru atceres vietas izveidi uz Krievkalna salas Daugavā uzvarēja Japāņu mūks un slavens ainavu arhitekts Šunmjo Masuno.
Laikā no 2006.gada 8. – 11.jūlijam Latvijā koncertus sniedza Tokijas Filharmoniskais koris.
Lai akcentētu Japānas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15 gadadienu, 2006. gada 9.decembrī LTV1 sāka demonstrēt dokumentālo filmu ciklu par Japānu.
Laikā no 2007.gada 9.-15.janvārim Japāņu fimu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns tika demonstrētas 7 japāņu filmas.
2007.gada 27.janvārī Jāņa baznīcā notika japāņu mūzikas koncerts "Dziemas no Austrumiem", kuru Latvijas Radio koris sniedza kopā ar izcilo japāņu diriģentu Čifuru Matsubaru
2007.gada 2.februārī Dekoratīvās mākslas muzejā tika atklāta Japāņu mūsdienu keramikas izstāde.
2007.gada 26. februarī Kongresa namā uzstājās Yamamoto – Japānās tradicionālo bungu ansamblis.
Japānas tehniskās palīdzības projekti Latvijā
sadarbība starp Japānas valdību un Liepājas Simfonisko orķestri un Japānas valdību - Latvijas Nacionālo Operu. Japānas valdība piešķīra Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai Operai attiecīgi 1998. un 2001. gadā neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei.
2002. gada 26. septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas Simfoniskajam orķestrim 2002.gadā 252 000 LVL apmērā.
2003. gada 20 novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam 124 000 LVL apmērā.
2004. gada 30. novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam 155 000 LVL apmērā .
Kultūras neatmaksājamās palīdzības projekta ietvaros 2004. gada Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs no Japānas valdības saņēma TELECINE aparatūras kompleksu. 2005. gada pavasarī Japānas iekārtu uzstādīja un apmācīja arhīva darbiniekus. Iekārtu svinīgā prezentācija notika 2005. gada 20. jūnijā. Prezentācijā piedalījās arī kultūras ministre Helēna Demakova, kura atklāja audiovizuālo dokumentu saglabāšanas programmu, iedarbinot Japānas valdības dāvināto TELECINE aparatūras kompleksu.
2006. gada 4. oktobrī Japānas valdība piešķīra kultūras grantu Latvijas vēstures muzejam 12 000 Ls. apmērā.
Vizīšu apmaiņa un tikšanās
|
2001. gada 18.- 22. septembris |
Ekonomikas ministra A.Kalvīša vizīte Japānā JETRO organizētās Baltijas valstu ražotāju izstādes ietvaros |
|---|---|
|
2001. gada 15.-21. decembris |
LR Izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna vizīte Japānā, piedalīšanās UNICEF 2. Vispasaules konferencē pret Bērnu komerciālu un seksuālu izmantošanu, kas organizēta sadarbībā ar Japānas valdību |
|
2001.gada 18. decembris |
Japānas ārlietu ministra vietnieka Šigeo Uetakes vizīte Rīgā Baltijas vizītes ietvaros |
|
2003. gada 25. jūnijā |
Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ģenerāldirektora vietnieks Jasuaki Tanizaki vizīte Latvijā |
|
2004. gada 1. decembrī |
Ārlietu Ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Seiičiro Ocuka |
|
2005. gada 8. -12. maijs |
Ārlietu ministrijas delegācijas, VSV P.Vaivara vadībā, vizīte Tokijā |
|
2005. gada 30. novembrī |
VSV Pētera Vaivara tikšanās ar Japānas vēstnieku Latvijā Seiičiro Ocuka |
|
2005. gada 24.– 29. decembris |
VSV Pētera Vaivara darba vizīte Japānā |
|
2006. gada 13. –14. februāris |
Japānas vēstnieka Seiičiro Otsuka vizīte Latvijā |
|
2006. gada 18. – 25. februāris |
Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Japānā |
|
2006. gada 18. – 22. aprīlis |
Premjerministra Aigara Kalvīša darba vizīte Japānā |
|
2006. gada 2006. gada 2. – 4. maijs |
Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā. |
|
2006. gada 20. – 22. jūlijs |
Japānas premjerministra Koizumi īpašā sūtņa Kouki Chuma (Administratīvo reformu ministrs Koizumi valdībā) vizīte Latvijā |
|
2006. gada 16. augusts |
Japānas PVO ģenerāldirektora kandidāta, PVO reģionālā direktora Dr. Shigeru Omi vizīte Latvijā |
|
2006. gada 4. oktobris |
Mitshubishi Corporation vizīte Latvijā |
|
2006. gada 26.– 28. oktobris |
Japānas Ārlietu ministrijas viceministra Takeshi Iwaya vizīti Latvijā. |