Rakstu sējuma atvēršana notiks 2007. gada 28. februārī plkst. 11.00 Rīgas pils Ģerboņu zālē.
Vēsturnieku komisijas 19. rakstu sējumā ir iekļauti 15 jaunākie vēsturnieku pētījumi par padomju un nacistu okupācijas režīmu politiku Latvijā 1940.-1990.gadā. Grāmata zināmā mērā parādā apskatāmās problēmas pašreizējo izpētes stāvokli, jo tajā ir apkopoti pie tematikas strādājošo redzamāko pētnieku darbi.
Grāmatu nosacīti var iedalīt divās daļās: viena, veltīta padomju okupācijas režīma periodam, otra daļa, nacistu okupācijai. Pētnieki ir pievērsušies tādiem jautājumiem, kā okupācijas varu maiņa Latvijā 1941. gada vasarā, Vācu okupācijas politikas salīdzinošs vērtējums Baltijā (1941-1945), Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība, Staļina režīma attieksme pret Latvijas zinātniekiem un akadēmiskajām aprindām, Latvijas PSR drošības komitejas darbība un citām problēmām.
Interesants ir akadēmiķa I.Feldmaņa raksts “Vācu okupācijas politika Baltijā (1941-1945): vispārējās tendences un specifiskās iezīmes.”
Akadēmiķis J.Stradiņš savā pētījumā konstatē, ka pēc kara akadēmiskās aprindas Latvijā bija ārkārtīgi paretinātas. Trimdā bija devušies ap 65% no Latvijas Universitātes mācību spēku korpusa. Veidojās intelektuālis vakuums. PSRS valdība šajā situācijā tomēr bija ieinteresēta okupētajās Baltijas republikās veidot zinātnes centrus. Aplūkojamā laikā(1944-1953) daudzi Latvijas zinātnieki tika arestēti un deportēti.
Profesors A.Zunda ir publicējis materiālu par Latvijas Republikas zelta depozīta likteni Lielbritānijā laikā no 1940.-1993. gadam. Izmantojot Lielbritānijas arhīva dokumentus, autors izseko Anglijas un PSRS valdību sarunām par šī zelta piederību un konstatē, ka abu lielvalstu rīcība nebija korekta. 1968. gada 5. janvārī tika parakstīts PSRS un Lielbritānijas līgums, balstoties uz kuru Anglija pārdeva Baltijas valstīm piederošo zelta depozītu. Lielbritānijas valdība savu rīcību skaidroja ar nepieciešamību kompensēt zaudējumus britu pilsoņiem, kas bija radušies padomju okupācijas rezultātā.