Valsts prezidents darba vizīti Zviedrijā uzsāka ar pusstundu ilgu audienci pie Viņa Majestātes karaļa Kārļa XVI Gustava. Valsts prezidents izmantoja izdevību un pateicās Zviedrijas karalim par karaļa ģimenes ieguldījumu un atbalstu izglītības projektos un sociālās atstumtības mazināšanā Latvijā.
Pēc audiences pie Zviedrijas karaļa Valsts prezidents tikās ar Riksdāga spīkeru Pēru Vesterbergu (Per Westerberg), kā arī ar Riksdāga Ārlietu, Vides un Juridiskās komisiju vadītājiem. Amatpersonas pārrunāja abu valstu divpusējo politisko sadarbību, kā arī kopīgās nostādnes vairākos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumos, piemēram, par Reformu līgumu un kaimiņu politiku. Tāpat pārrunāta Baltijas jūras reģiona valstu politiskā sadarbība, īpašu izmanību pievēršot Baltijas jūras vides jautājumiem.
Vizītes laikā Zviedrijā Valsts prezidents tikās arī ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeltu (Fredrik Reinfeldt) un Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu (Carl Bilt). Amatpersonu sarunā pārrunātas Latvijas prioritātes, pārņemot prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, kā arī Zviedrijas prioritātes, pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru 2009.gadā.
Sarunas gaitā pārrunāti arī Eiropas Savienības enerģētikas jautājumi, piemēram, Latvijas – Zviedrijas elektrotīklu savienojuma projekts. Tāpat tika runāts par abu valstu divpusējām ekonomiskām attiecībām, Zviedrijas uzņēmēju investīcijām Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmēju iespējām brīvi konkurēt Zviedrijas tirgū. Tika pārrunāti arī Eiropas Savienības Reformu līguma jautājumi un kaimiņu politika.
Amatpersonas apsprieda arī Krievijas parlamenta Federācijas padomes 19. septembra lēmumu ratificēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Sarunas noslēgumā Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts izjautāja Latvijas Valsts prezidentu par neseno vizīti Afganistānā un apsprieda starptautiskās sabiedrības uzdevumus drošības situācijas uzlabošanā Afganistānā.
Vizītes laikā Zviedrijā Valsts prezidents apmeklēja arī Karolinskas institūtu Stokholmā un tikās ar institūta prezidenti prof. Harriet Wallberg-Henriksson, kura iepazīstināja Valsts prezidentu ar institūta akadēmiskās darbības prioritātēm, jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un stratēģiskās attīstības plānu. Savukārt Karolinskas institūta vadošais pētnieks Rune Fransson iepazīstināja valsts prezidentu ar institūta inovāciju projektiem, bet latviešu izcelsmes profesors Andris Kreicbergs informēja Valsts prezidentu par savu jaunāko pētījumu Recent advances in orthopedics and implications for population health.
Karolinskas institūta apmeklējuma noslēgumā Valsts prezidents un institūta vadošie zinātnieki pārrunāja, kā tālāk attīstīt veiksmīgo akadēmisko sadarbību starp Latvijas augstskolām un Karolinskas institūtu[1].
Vizītes laikā Stokholmā Valsts prezidents tikās ar vairākiem desmitiem Zviedrijā dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem[2]. Neformālā sarunā Valsts prezidents ar vairāku Zviedrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja iemeslus, kāpēc viņi pārcēlušies uz dzīvi Zviedrijā, sociālās garantijas, kādas šeit var saņemt Latvijas pilsoņi, un problēmas, ar kādām jāsaskaras, strādājot vai studējot Zviedrijā. Tāpat sarunā ar Zviedrijā dzīvojošiem latviešiem pārrunātas Otrā pasaules kara laikā emigrējušo latviešu organizāciju aktivitātes un ieceres.
Vizītes laikā Valsts prezidents apmeklēja arī Vasa muzeju, kura direktors Klāss Helmeršons (Klas Helmerson) iepazīstināja Valsts prezidentu ar muzeja ekspozīciju, īpašu uzmanību veltot Vasas kuģim, kuru pēc karaļa Gustava II Ādolfa pasūtījuma uzbūvēja 1628.gadā. Kuģis pie Zviedrijas krastiem nogrima sava pirmā jūras brauciena laikā pāris minūtes pēc atiešanas no ostas.
[1] Jāpiebilst, ka jau kopš deviņdesmito gadu beigām vairākām Latvijas augstskolām izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem no Karolinskas institūta. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte ar Karolinskas institūta speciālistiem sadarbojusiesfizioterapijas akadēmiskās skolas, rehabilitācijas fakultātes mācību programmas izveidē. Savukārt Latvijas Universitātes Molekulārās bioloģijas fakultātei ar Karolinskas institūtu zinātniskā sadarbība notiek sekojošās nozarēs: cilvēka genoma pētīšanā, proteīnu inženierijā, kā arī virusālo un bakteriālo infekciju molekulārajā bioloģijā. Tāpat Karolinskas institūta zinātnieki devuši būtisku ieguldījumu LU Medicīnas fakultātes ārstniecības programmas izveidē, turklāt Medicīnas fakultātei un Karolinska institūtam ir kopīga līdzdiplomu studiju programma.
[2] Pēc Latvijas vēstniecības Zviedrijā aplēsēm šajā Skandināvijas valstī šobrīd dzīvo apmēram 4000 latviešu, no tiem apmēram puse – Stokholmā. Apmēram 300 latviešu šobrīd aktīvi darbojas dažādās sabiedriskās organizācijās un apvienībās. Tāpat Stokholmā ir atvērta latviešu svētdienas skola, kuru ik sestdienu apmeklē apmēram 50 bērnu.