Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidentes runa Igaunijas neatkarības 87,gadadienai Veltītajā Veljo Tormisa koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā 2005.gada 24.februārī

 

Augsti godātais Igaunijas vēstnieka kungs un kundze,

Ekselences,

Goda viesi,

Dāmas un kungi,

Maestro!

 

Kā Latvijas valsts prezidente vēlos šovakar sveikt Igaunijas valsti un tautu neatkarības 87.gadadienā un novēlēt, lai Igaunija turpina zelt, plaukt un spīdēt mūsu kopīgi veidotajā Eiropas valstu saimē. Novēlu, lai katrs igaunis izjustu lepnumu par savu valsti un par to, ko tā ir spējīga sasniegt, jo jau līdz šim igauņu tauta, nebūdama starp lielākajām Eiropas tautām, ir sasniegusi ļoti daudz.

 

Mēs, abas tautas, izcīnījām savu brīvību vienā laikā, un Igaunijas karavīri nāca uz Latvijas zemes, lai lietu asinis par mūsu abu tautu brīvību. Tad, pēc ilgiem gadiem, mēs vienā laikā atjaunojām savu neatkarību, un šobrīd mūsu brīvību garantē NATO drošības “lietussargs”, tā dalībvalstis ir gatavas mūs aizsargāt. Šodien ikdienas mums ir jācīnās ar vārdiem un diplomātijā, lai paustu mūsu nostāju un mērķus.

 

Abas mūsu tautas vieno izpratne nu jau vairāku gadsimtu garumā, un īpaši tā attīstījās 19.gadsimtā līdz ar abu tautu nacionālajām atmodām. Tolaik par Mētraini dēvētā jeb tagad Tartu Universitātē pulcējās uz zinību apgūšanu latviešu censoņi, savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē – igauņu atmodas darbinieki.

 

Dziesmu svētki ir tradīcija, kas ir kopīga mūsu abu tautu garīgajam mantojumam, kur tā ieņem svarīgu vietu. Tādēļ tik ļoti piemēroti ir tas, ka šovakar par godu Igaunijas valsts svētkiem koncertā tiks atskaņota Veljo Tormisa mūzika. Viņš ir cilvēks, kas ir spējis iedziļināties ne tikai savas, bet arī citu tautu mūzikā. Veljo Tormisa talants ir palīdzējis modernajam cilvēkam saklausīt tālo, seno rituālu dziesmu burvību. Caur viņa darbiem izskan maģiskā saite starp vārdu un skaņu. Veljo Tormiss darbs parāda, ka cilvēks var dziļi mīlēt savas tautas tradīcijas, bet lieliski var arī parādīt citas tautas mantojumu.

 

Man jau bija šovakar pirms koncerta izdevība sveikt komponistu viņa dzīves 75.gadskārtā un novēlēt dzīvesprieku un veselību. Igaunija var būt ļoti lepna par tādu dēlu, un arī Eiropa var būt lepna par viņu.

 

Daudz laimes dzimšanas dienā, Igaunija, un tās maestro!