To laikā tika pārrunāti jautājumi par valstu divpusējām attiecībām, sadarbību starptautiskajās organizācijās, reģionālajā līmenī, kā arī turpmākās valstu ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, ņemot vērā Eiropā un Eiropas Savienībā esošo būtiskāko jautājumu ietekmi uz valstu ekonomikām.
Sarunu sākumā Horvātijas Republikas prezidents pateicās Latvijas Republikas prezidentam par vizītes ietvaros parakstīto Likumu, ar kuru tika juridiski apstiprināta Saeimā pieņemtā Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai ratifikācijas procedūra. „Esmu pārliecināts, ka ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai mūsu attiecības kļūs vēl ciešākas,” uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš, vienlaikus akcentējot, ka Latvija un Horvātija ir sabiedrotie NATO ietvaros. Šajā aspektā prezidenti pārrunāja jautājumus, kas skar gaidāmo NATO samitu Čikāgā, kā arī abu valstu militāro spēku klātbūtni Afganistānā un pakāpenisku to izvešanu, drošības uzturēšanas funkciju nododot Afganistānas spēkiem līdz 2014. gada beigām. Sarunas gaitā abas puses atzina, ka šajā jautājumā pārstāv vienotu viedokli gan attiecībā uz akcentu maiņu turpmākajā sabiedroto spēku līdzdalībā Afganistānā, kas paredz samazināt militāro sadarbības daļu, vienlaikus turpinot sniegt tehniskā atbalsta funkcijas Afganistānas militārajiem spēkiem, kā arī humanitāro palīdzību. Attiecībā uz vienu no NATO samita sarunu jautājumiem, kas skar gaisa telpas patrulēšanu Baltijā, arī Horvātijas prezidents atzina, ka Horvātijai kā mazai NATO dalībvalstij šis jautājums ir labi izprotams un aktuāls.
Pārrunājot divpusējās attiecības, I.Josipovičs un A.Berziņš īpaši akcentēja iespēju paplašināt sadarbību gan abu valstu uzņēmēju līmenī, kam būtisks ir pozitīvs signāls par izcilām divpusējām attiecībām starp Latviju un Horvātiju, kā arī plašās sadarbības iespējas izglītības un kultūras jomās, īpaši pievēršoties studentu apmaiņas programmām. Vienlaikus A.Bērziņš uzsvēra 2014.gada nozīmi Latvijai un Eiropas Savienībai kultūras jomā, jo Rīga minētajā gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Pārrunājot abu valstu ekonomisko situāciju, prezidenti īpašu uzmanību veltīja bezdarba jautājumu risināšanai, kā arī iedzīvotāju emigrācijas problēmām, kas skar abas valstis. Šai sakarībā A.Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību risināt nodarbinātības jautājumus Latvijas reģionos un lauku apvidos, kā arī pierobežā, kur jau šobrīd iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis.
Atbildot uz Horvātijas prezidenta jautājumu par situācijas vērtējumu Eiropas Savienībā šobrīd, A.Bērziņš atzina, ka šis ir ļoti komplicēts jautājums, kas jārisina pēc iespējas ātrāk un iespējami plašākas pilnvaras finanšu un monetārās politikas jautājumu risināšanā Eiropas Savienībā būtu jāpiešķir Eiropas institūcijām. Vienlaikus Latvijas Republikas prezidents uzsvēra, ka Latvija konsekventi turpinās virzību uz eiro zonu, kas esošajā situācijā mūsu valstij ir vienīgais pamatotais risinājums.
Horvātijas prezidents I.Josipovičs sarunas gaitā pieskārās arī reģionālajai sadarbībai Baltijas un Balkānu valstu reģionos, īpaši uzsverot, ka Baltijas valstu sadarbība ir labs piemērs tam, kā Balkānu valstīm būtu jāveido attiecības, pēc kā Horvātija arī tiecas.