Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien apmeklēja Hjūstonas ostu un tikās ar ostas vadību, lai pārrunātu ciešākas sadarbības iespējas ar Latviju. Šobrīd Hjūstonas ostas sadarbības bilance ar Latviju ir ap 100 000 tonnu gadā, galvenokārt tērauda un ķīmisko produktu jomās, un ostas valdes vadītājs Džims Edmondss (Jim Edmonds) uzsvera, ka Hjūstonas osta ir ieinteresta palielinaāt šo apjomu. Prezidente detalizēti iepazīstināja ar Latvijas ostu stratēģiskajām attīstības iespējam un ģeogrāfiski nozīmīgo izvietojumu Baltijas jūras reģionā. Valdes priekšsēdētājs no stāstītā iepazinās ar katras Latvijas ostas darbības spektru un specifiku. V.Vīķe-Freiberga uzsvera - Latvijas ostas šodienas globalizētā pasaulē sāk spēlēt arvien nozīmīgāku lomu, savienojot paplašināto Eiropu ar tālākiem austrumu un Tālo Austrumu reģioniem. "Musu svarīgākais uzdevums šodien ir attīstīt dažāda līmeņa komunikācijas un sauszemes ceļu infrastruktūru, lai iedzīvinātu Jauno Zīda ceļu. Hjūstonas ostas vadība augstu novērtēja faktu, ka prezidente sarunās ar citu valstu līderiem, kuri atrodas šī jaunā transporta ceļa zemēs, ir panākusi tālāku ieinteresētību un ir likti pamati dinamiskai šāda koridora attīstībai un Baltijas jūras reģiona izaugsmes būtiskai paātrināšanai. Ostas valde akcentēja Latvijas goda konsulāta aktīvo darbību sadarbības izvēršanā ar Hjūstonu un tās ostu.

 

Ostas parstāvji vēlējās uzzināt arī par Latvijas vēsturi un sarežģītajiem 20.gadsimta notikumiem Baltijas valstīs.

 

Hjūstonas osta ir nozīmīgākā starptautiskajās attiecībās un otrā nozīmīgākā nacionālā mēroga osta.

 

Vakar Valsts prezidente tikās ar Hjūstonas mērijas locekli Gordonu Kānu (Gordon Quan), kurš atzinīgi novērtēja līdzšinējo abpusēji ieinteresēto sadarbības gaisotni ar Latviju, kā arī izteica vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Rīgu kā Latvijas galavspilsētu. Kāns augstu novērtēja to, ka Latvija aktvi pievērsās tādiem jautājumiem, kā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un pauda interesi pārņemt valsts pieredzi šajos jautājumos. G.Kāns sarunā atzina, ka Latvijai ir reģionāli nozīmīga loma tranzīta ceļu attīstība un pauda vēlmi veidot ciešākas attiecības arī šajā nozarē.