Šodien, viesojoties Granadas pilsētas Anhela Ganiveta (Angel Ganivet) vārdā nosauktajā skolā, Valsts prezidente atklāja jauno 2004./2005. mācību gadu. Viņas apmeklējuma laikā tika atklāta izstāde par Rīgu, kā arī goda plāksne pie skolas, vēstot par Latvijas prezidentes vizīti.
Pēc uzrunas Ganiveta institūta pētniekiem, Ganiveta skolas skolotājiem un skolēniem par izcilā spāņu literāta un diplomāta saitēm ar Rīgu un iespējām sadarbībai starp Latviju un Spāniju kultūras jomā, V.Vīķe-Freiberga nolika ziedus pie Ganiveta pieminekļa.
Vizītes laikā tika nodibināta sadarbība starp Ganiveta skolu un Rīgas Puškina liceju par skolēnu apmaiņas programmu un skolu sadarbību.
Ganiveta institūtā ietilpst Ganiveta vārdā nosauktā skola, Ganiveta kultūras centrs un Ganiveta daiļrades un dzīves pētniecības centrs.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas uzruna Ganiveta institūtā 2004. gada 21. oktobrī
Ļoti cienījamā direktores kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir prieks šīs valsts vizītes Spānijā ietvaros atgriezties neaizmirstami skaistajā un senajā Granādas pilsētā un apmeklēt tās slavenā dēla Anhela Ganiveta vārdā nosaukto institūtu.
Kā labi zināms, liktenis ir lēmis, ka novatoriskā rakstnieka un filozofa, tā saucamās “1898. gada paaudzes” priekšteča, rūpīgā spāņu dvēseles pētnieka, kurš pats ticis dēvēts par “Spānijas dvēseli”, Anhela Ganiveta vārds uz visiem laikiem palicis saistīts ar Latviju un Rīgu. Spāņu diplomāts ieradās Latvijā 1898. gada augustā, kad pēc viņa paša ieteikuma tiek slēgts konsulāts Helsinkos un tā vietā atvērts konsulāts Rīgā. Līdz savai traģiskajai pašnāvībai Daugavas ūdeņos tā paša gada 29. novembrī Anhels Ganivets turpināja ražīgu radošu darbu - Rīgā viņš pabeidza novatorisko simbolisma drāmu ’’Savas dvēseles tēlnieks’, turpināja rakstīt esejas krājumam ”Ziemeļu cilvēki’’ un rakstus savam dialogam ar Migelu de Unamuno “Spānijas nākotne”. Ganiveta traģiskā nāve pārtrauca darbu pie romāna “Nenogurdināmā radītāja Pio Sida darbi”, grāmatas “Svētceļotājs Dons Rustko de Santafē”, darba “Granādas grāmatas”.
Latvijā arī šodien tiek glabāta slavenā granadieša piemiņa. 1993 gadā Rīgā pie mājas Baložu ielā 22, kurā dzīvoja Ganivets, tika atklāta piemiņas plāksne. Tās atklāšanai atbalstu sniedza Granādas studenti un pirmais pēckara Spānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Antonio Serano de Haro kungs, kurš, tāpat kā Ganivets, ir nācis no Granādas. Savukārt 2005. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē iecerēta Anhelam Ganivetam veltīta Latvijas un Spānijas nacionālo bibliotēku kopprojekta ietvaros veidota izstāde.
Uzaicinu Jūs aplūkot Rīgas fotogrāfiju izstādi, kuru šodien atklājam – tajā Jūs varat gūt nelielu ieskatu par tās pilsētas dzīvi un atmosfēru, kam bija lemts kļūt par Anhela Ganiveta pēdējo dzīvesvietu. Ceru un novēlu, lai spāņu filozofa un rakstnieka piemiņa kļūtu par labu pamatu sadarbības veidošanai ar Granādu, starp Ganiveta institūta audzēkņiem un Rīgas skolēniem.
Pateicoties šai Valsts vizītei, man ir tas gods oficiāli atklāt jauno skolas gadu. Novēlu gan audzēkņiem, gan skolotājiem sekmīgu un panākumiem bagātu mācību gadu!