Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņēma akreditācijas vēstuli no Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Mišela Fušēra (Michel Foucher).
Uzrunājot vēstnieku, prezidente atzīmēja Francijas atbalsta nozīmību Latvijai gan vēsturiskā, gan šodienas kontekstā: 1921.gadā tieši Francija aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt de iure jauno Latvijas valsti; Francijai neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS; Francijas atbalstu mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanā.
Latvijas un Francijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni, sacīja V.Vīķe-Freiberga. Pirms mēneša, “tiekoties ar Francijas Republikas prezidentu, Francijas Senāta prezidentu un citām augstām amatpersonām guvu pārliecību, ka Francija redz Latviju kā nopietnu un cienīgu partneri Eiropas apvienošanas projekta īstenošanā”.
Abām pusēm runājot par tālākās sadarbības virzieniem, īpaša nozīmība tika piešķirta perspektīvai, ko radīs Latvijas un Francijas partnerība Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, kā arī tika uzsvērts kultūras sakaru būtiskums, tuvinot abu valstu iedzīvotājus. “Eiropas tautu identitāšu kopums ir tas, kas veido Eiropas tēlu, un dažādība ir Eiropas spēks. Latvija novērtē atbalstu Latvijas kultūras sezonas Francijā rīkošanai 2005. gadā, kas dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kultūru bagātības iepazīšanā,” teica prezidente. Par prioritāru uzdevumu sadarbībā tika dēvēta arī abpusēji izdevīgu ekonomiskās sadarbības projektu tālāka virzība.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna, akreditējot Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušēru (Michel Foucher)
Jūsu Ekselence, sveicu Jūs kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!
Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā aizsākas ne tikai abu valstu attiecību, bet arī visa kontinenta vēsturē nozīmīgā laikā – mēs, Eiropas tautas, šodien stāvam uz radikālu pārvērtību sliekšņa. Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās mums visiem sniedz jaunus un spēcīgus izaicinājumus rītdienas vienotajai Eiropai: tās bagātās daudzveidības saglabāšana, labklājības nodrošināšana un drošības nostiprināšana.
Latvijas un Francijas attiecības jau no pašiem Latvijas valstiskuma pirmsākumiem beidzoties Pirmajam pasaules karam ir bijušas balstītas uz kopīgām vērtībām, savstarpēju uzticību, atbalstu un ieinteresētību. Gan starpkaru posmā, gan tagad pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir saņēmusi no Francijas ievērojamu atbalstu. 1921.gadā tieši Francija aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt de iure jauno Latvijas valsti. Latvijas tauta ir pateicīga Francijai, ka tā neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS, tādējādi nodrošinot to, ka pēc 1991.gada Latvija varēja savas attiecības ar Rietumu pasauli atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Latvijas un Francijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Līdz ar perspektīvu nākotnē kļūt par partnerēm Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, mūsu valstu divpusējās attiecības neapšaubāmi kļūst arvien ciešākas un iegūst īpašu virzību. Dziļi iesakņojusies eiropeiska nācija, cilvēktiesību hartas iniciatore, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, Francija vienmēr ir mācējusi izmantot savu ietekmi svarīgu lēmumu pieņemšanā. Šodien, gatavojoties jaunajai politiskajai realitātei, mēs kā nekad novērtējam Francijas atbalstu mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanā, un Francijas pūles šo Eiropu vienojošo konstrukciju veidot tā, lai kontinentā garantētu stabilitāti un uzplaukumu.
Spēcīgus impulsus mūsu valstu dialogā ir devušas abpusējās augstā līmeņa vizītes, kas jūtami sekmējušas ieinteresētību gan Latvijā, gan Francijā piešķirt mūsu sadarbībai dinamiku. Gan Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka vizīte Latvijā Baltijas valstu neatkarības atgūšanas desmitajā gadskārtā 2001. gadā, gan manas vizītes Francijā 2000. un 2002. gadā apliecina ciešos kontaktus un draudzību, kas saista abas valstis.
Pirms mēneša, viesojoties Parīzē, man bija liels gods uzstāties Francijas Senātā. Uzruna Francijas Senātā ir privilēģija ne tikai Latvijai, bet visām ES kandidātvalstīm, visām nācijām, kam vēsture tagad dod iespēju atgriezties Eiropas civilizācijā. Tiekoties ar Francijas Republikas prezidentu, Francijas Senāta prezidentu un citām augstām amatpersonām guvu pārliecību, ka Francija redz Latviju kā nopietnu un cienīgu partneri Eiropas apvienošanas projekta īstenošanā.
Mūsu tautas arvien labāk iepazīst viena otru caur kultūru. Kultūra un māksla ir civilizācijas augstākie sasniegumi, kas pārdzīvo sava laika impērijas, režīmus, politiķus. Eiropas tautu identitāšu kopums ir tas, kas veido Eiropas tēlu, un dažādība ir Eiropas spēks. Latvija novērtē atbalstu Latvijas kultūras sezonas Francijā rīkošanai 2005. gadā, kas dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kultūru bagātības iepazīšanā.
Prioritārs uzdevums būtu arī mūsu attiecību stiprināšana ar abpusēji izdevīgiem ekonomiskās sadarbības projektiem. Sakārtotā likumdošana Latvijā, abu valstu starpā noslēgtie līgumi, kā arī Francijas investoru ieinteresētība ļaus aktivizēt mūsu valstu ekonomisko sadarbību.
Jūsu Ekselence! Man bija prieks ar Jums iepazīties Parīzē pirms mēneša manas darba vizītes laikā. Esmu pārliecināta, ka šeit Jūs iepazīsiet Latvijas tautas brīvības mīlestību, cieņu pret tēvzemes tradīcijām un atbildību par savas valsts un sava kontinenta nākotni. Latvijai ir gan savas prasmes, gan talanti, gan idejas, ko piedāvāt saviem kaimiņiem un sadarbības partneriem Eiropā. Mēs ticam, ka integrēta Eiropa būs droša Eiropa. Latvija ir lepna, ka var šodien piedalīties jaunas, vienotas Eiropas veidošanā.
Jūsu Ekselence! Gribu izteikt gandarījumu par Francijas vēstniecības Latvijā veiksmīgo un aktīvo darbību. Novēlu arī Jums sekmes šī iesāktā darba turpināšanā, un vēlu Jums panākumus, veicinot ciešāku draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm! Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Francijas draudzīgu attiecību pieredze un kopīgās nākotnes perspektīvas Eiropas savienības un NATO ietvaros sniedz mums vienreizēju iespēju kļūt par vēl uzticamākiem sabiedrotajiem.