Valsts prezidentes runa Valsts proklamēšanas 85.pastāvēšanas gadskārtā Ekumēniskajā dievkalpojumā Doma Baznīcā 2003.gada 18.novembrī
Kungs Dievs, mēs tevi lūdzam par šo 85. gadus atpakaļ dibināto valsti. Ar asins upuriem šīs valsts neatkarība tika izcīnīta, ar asins upuriem šīs valsts neatkarība tika pazaudēta. Mēs aizlūdzam Tevi par visām tām dvēselēm, kas ir kritušas kara laukā. Mēs aizlūdzam Tevi par šo valsti un par tās nākotni, un pateicamies Tev par to dāvanu, ko Tu mums esi devis dzīvot brīvā, neatkarīgā Latvijas Republikā.
Izmēz no mūsu sirdīm nepateicības rūgtumu un vilšanās sāpes. Ļauj mums izjust to dziļo pateicību par visām tām dāvanām, ko Tu par mūsu valsti un par mums, katru tās iedzīvotāju, esi lējis, lai, rītos celdamies un vakarā guldamies, mēs pateiktos par visu, kas mūsu dzīvē ir labs un par ko mūsu pateicība pienākas no sava liktens un no sava Dieva.
Kungs, pasargā šo valsti no ļauna. Dieviņ, taisi zelta sētu apkārt mūsu tēvu zemei, pasargā to no draudiem un no briesmām, no ļaunām domām un no ļauniem vārdiem, pasargā mūs pašus no ļaunuma savās sirdīs, lai izjūtam viens pret otru to brālību, kas ir vajadzīga vienas tautas bērniem, vienas valsts iedzīvotājiem un pilsoņiem. Kungs, ļauj mums izjust ticību, cerību un paļāvību Tev un mūsu pašu spēkiem. Stiprini mūs apņēmībā, dod mums drosmi stāvēt un cīnīties par taisnību un par patiesību, vienalga, ko tas maksātu, gan cilvēku gan Dieva priekšā. Kungs, pavadi mūs visos mūsu darbos. Kungs, svētī un pasargā šo tautu, tās cilvēkus, to zemi un šo valsti, to no sirds mēs Tev lūdzamies, ak, Dievs!