Sarunas gaitā EK priekšsēdētājs, atzinīgi novērtējot Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kā arī pauda viedokli par to, ka Latvijas izaugsme ir ļoti nozīmīga un iespaidīga visai Eiropas Savienībai, kas ir uzskatāms veiksmes stāsts. Vienlaikus Ž.M.Barrozu rosināja Latviju Māstrihtas kritēriju izpildē apliecināt to ilgtspēju, uzsverot, ka personīgi politiski atbalsta Latvijas mērķi pievienoties eirozonai.
Valsts prezidents pauda Latvijas apņemšanos veikt visus nepieciešamos soļus, lai Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā būtu ilgtspējīga arī nākotnē, vienlaikus uzsverot jau esošo kritēriju izpildi un apliecinot, ka pēc trešā ceturkšņa rādītājiem un arī 2012.gada prognozēm Latvijas šī brīža attīstība liecina par pozitīvākiem rādītājiem, kā sākotnēji tika sagaidīti. Andris Bērziņš apliecināja, ka eiro ieviešana Latvijā būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā ES, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir īstenojusi un arī turpmāk apņemas īstenot fiskāli atbildīgu politiku. Šīs apņemšanās apliecinājums ir Latvijas līdzšinēja rīcība, ratificējot ES fiskālos nolīgumus un virzība uz Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu Latvijā.
Pārrunājot ES daudzgadu budžeta pieņemšanas gaitu, EK priekšsēdētājs atzina, ka sarunu gaita nav viegla un tāda arī nesolās būt. Pēc Ž.M.Barrozu teiktā, „šobrīd ir nopietnu sarunu laiks. Novembrī būs izšķiroši brīži.” Kā zināms, 22. un 23.novembrī sanāks ārkārtas Eiropadome, kas būs veltīta ES daudzgadu budžetam. Tādēļ atlikušās nedēļas ir izšķirošas.
Šai sakarībā Valsts prezidents uzsvēra, ka pirms vizītes ir saskaņojis viedokļus ar Lietuvas un Igaunijas valstu vadītājiem jautājumos, kas Baltijas valstīm ir visnozīmīgākie – kohēzijas politikas un lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos. Runājot par kohēzijas politiku un ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Andris Bērziņš uzskatāmi atainoja būtisku ES fondu pozitīvo ietekmi uz Latvijas galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem – IKP un nodarbinātību it īpaši krīzes pārvarēšanas posmā. Ž.M.Barrozu atzinīgi novērtēja skaitliskos aprēķinus, kas par šo liecina, un pauda viedokli, ka tas ir nopietns arguments turpmākajām sarunām. EK priekšsēdētājs apliecināja, ka atbalsta Kohēzijas politikas pilnvērtīgu turpinājumu.
Noslēdzot sarunu, Valsts prezidents apliecināja, ka Baltijas valstīm ir būtiski padziļināt sadarbību, saglabāt savus cilvēkresursus ne tikai pilsētās, bet laukos. Tādēļ lēmumi par nākamo daudzgadu budžetu ES būs ne tikai ekonomiski, bet arī politiski nozīmīgi Latvijai un Baltijai kopumā.