Runāsim par Eiropu!
Mēs gribētu nosūtīt vislabākos vēlējumus visiem Eiropas pilsoņiem Eiropas dienā.
Šī Eiropas diena ir īpaša. Otro gadu pēc kārtas mēs atzīmējam šo dienu sarežģītos COVID-19 pandēmijas apstākļos. Mēs jūtam līdzi visiem tiem, kuri ir cietuši no pandēmijas.
Šī gada Eiropas diena ir īpaša arī tamdēļ, ka tā iezīmē sākumu “Konferencei par Eiropas nākotni”. Mēs aicinām visus Eiropas Savienības pilsoņus izmantot šo vienreizējo iespēju veidot mūsu kopīgo nākotni.
Apstākļi, kādos norit Eiropas nākotnes diskusija, ļoti atšķiras no iepriekšējiem gadiem. Var šķist, ka padziļinātai diskusijai par Eiropas nākotni esošajā situācijā var nebūt pietiekami daudz laika. Tieši pretēji – COVID-19 pandēmija ir mums atgādinājusi par to, kas ir patiesi svarīgs mūsu dzīvēs: mūsu veselība; attiecības ar dabu; attiecības ar mūsu līdzpilsoņiem; savstarpēja solidaritāte; kopīgs darbs. Tā ir atvērusi jautājumus par to, kā mēs dzīvojam mūsu dzīves. Tā ir parādījusi Eiropas integrācijas stiprās un arī vājās puses. Mums ir nepieciešams par to visu aprunāties.
Mums, eiropiešiem, šobrīd ir dažādi izaicinājumi – risināt klimata pārmaiņu jautājumus un veidot zaļas mūsu valstu ekonomikas, līdztekus līdzsvarot konkurenci starp globāliem spēlētājiem un tiekties uz mūsu sabiedrību digitālu transformāciju. Mums būs jāattīsta jaunas metodes un jārod jauni risinājumi. Mūsu kā demokrātisku valstu spēks ir iesaistīt mūsu sabiedrības pārstāvju dažādās balsis pēc iespējas labākā veidā. Jo vairāk cilvēku piedalīsies plašā un atklātā diskusijā, jo tas būs labāk Eiropas Savienībai (ES).
Eiropas projekts ir līdz šim nebijis vēsturē. Ir pagājuši 70 gadu kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma parakstīšanas un 64 gadi kopš Eiropas Kopienas rašanās Romā. Tajā laikā Eiropas līderi atrada ceļus, kā vienot karu pārdzīvojušo Eiropu. Pirms 30 gadiem Eiropas Austrumi un Rietumi sāka vēl ciešāk tuvināties. Katrai no valstīm ir sava vēsturiskā pieredze un pagātnes nasta, ko tā sev nes līdzi, veidojot attiecības ar citām valstīm.
Eiropas projekts ir miera un izlīguma projekts. Tas tā ir bijis, kopš radās tā ideja, un tā tas paliek spēkā arī šodien. Mēs esam par kopēju stratēģisku redzējumu Eiropai. Eiropai, kas ir viena vesela, brīva, vienota un mierīga.
Visi Eiropas integrācijas pamatprincipi paliek ārkārtīgi mūsdienīgi joprojām: brīvība; vienlīdzība; cilvēktiesību ievērošana; likuma vara un izteiksmes brīvība; solidaritāte; demokrātija un lojalitāte starp dalībvalstīm. Kā mēs kopīgi varam garantēt, ka šie Eiropas integrācijas pamatprincipi paliek klātesoši arī nākotnē?
Lai gan Eiropas Savienība dažkārt var šķist nepiemērojusies, lai risinātu pēdējā desmitgadē radušos izaicinājumu, – no ekonomikas un finanšu krīzes līdz taisnīgas ES migrācijas sistēmas radīšanai un pandēmijas pārvarēšanai –, mēs esam pārliecināti, ka būtu daudz grūtāk tos atrisināt, mums katram atsevišķi esot. Kā mēs vislabāk varētu stiprināt Eiropas sadarbību un solidaritāti un pārliecināties, ka mēs izkļūstam no veselības krīzes tādā veidā, ka tas mūs padara stiprākus nākotnes izaicinājumu priekšā?
Mums ir vajadzīga stipra un efektīva Eiropas Savienība, tāda Eiropas Savienība, kas ir globāls līderis pārmaiņās uz ilgtspējību, klimata neitralitāti un digitāli balstītu attīstību. Mums ir nepieciešama tāda Eiropas Savienība, ar kuru varam identificēties, būdami pārliecināti, ka mēs esam darījuši vislabāko iespējamo mūsu nākamo paaudžu labā. Visiem kopā esot, mēs varam to sasniegt.
Konference par Eiropas nākotni dos iespēju atklātai sarunai par Eiropas Savienību un iespēju uzklausīt mūsu iedzīvotājus, īpaši jauniešus. Tā rada telpu dialogam, sarunai un diskusijām par to, ko mēs sagaidām no Eiropas rīt un ko mēs tās labā varam darīt šodien.
Mums jādomā par mūsu kopīgo nākotni, tāpēc mēs aicinām jūs piedalīties diskusijā un palīdzēt atrast labāko attīstības ceļu kopā.
Boruts Pahors
Slovēnijas prezidents
Aleksandrs van der Bellens
Austrijas prezidents
Rumens Radevs
Bulgārijas prezidents
Milošs Zemans
Čehijas prezidents
Emanuels Makrons
Francijas prezidents
Katrīna Sakeralopulu
Grieķijas prezidente
Zorans Milanovičs
Horvātijas prezidents
Kersti Kaljulaida
Igaunijas prezidente
Serdžo Matarella
Itālijas prezidents
Maikls Daniels Higinss
Īrijas prezidents
Niks Anastasiadis
Kipras prezidents
Egils Levits
Latvijas prezidents
Gitans Nausēda
Lietuvas prezidents
Džordžs Vella
Maltas prezidents
Andžejs Duda
Polijas prezidents
Marsels Rebels de Souza
Portugāles prezidents
Klauss Johannis
Rumānijas prezidents
Zuzana Čaputova
Slovākijas prezidente
Sauli Nīniste
Somijas prezidents
Jānošs Āders
Ungārijas prezidents
Franks Valters Šteinmeiers
Vācijas Federālais prezidents