„Tiešmaksājumu apjoms Baltijas valstīm ir kauns visai Eiropas Savienībai. Esmu devis savu solījumu baltiešu fermeriem un valdību vadītājiem tos atbalstīt un tā arī rīkošos,” uzsvēra Martins Šulcs. Vienlaikus Eiropas Parlamenta prezidents atzina, ka Latvijas paveiktais ekonomiskās krīzes pārvarēšanai ir iespaidīgs, un uzsvēra, ka līdzīgi viņam domā daudzi Eiropas Savienībā.
Valsts prezidents pateicās par augsto novērtējumu un pausto atbalstu un atzina, ka šajā vizītē viņš zināmā mērā pārstāv visas Baltijas valstis, jo Baltijas valstu mērķi ES daudzgadu budžetā ir vienoti. Vienlaikus viņš apliecināja, ka Latvija šobrīd ir nostājusies uz ilglaicīgas izaugsmes un attīstības ceļa, virzoties uz eirozonu, tomēr lauksaimniecības tiešmaksājumi un eirofondu apguve arī nākotnē ir izšķiroša valsts sociālās stabilitātes, iedzīvotāju aizplūšanas apturēšanas un valsts izaugsmes kontekstā. Līdzīgi kā sarunā EK priekšsēdētāju Žozē Manuelu Borrozu Valsts prezidents atzina, ka Eiropas fondu ietekme uz krīzes pārvarēšanu Baltijas valstīs ir bijusi izšķiroša un tai ir liela nozīme arī turpmākajā izaugsmē. Raksturojot politisko situāciju Latvijā Andris Bērziņš uzsvēra, ka tā ir stabila, kaut arī tuvojoties pašvaldību vēlēšanām ir vērojamas atsevišķas politiskās sāncensības iezīmes.
Aprakstot sadarbību Baltijas reģionā un Baltijas valstu attiecības, Andris Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk Baltijas valstīm ekonomiski sadarboties arī turpmāk ciešāk. Uz to Martins Šulcs atbildēja: „Baltijas jūras reģions potenciāli ir viens no dinamiskāk augošajiem ekonomikas reģioniem pasaulē. Esmu par to cieši pārliecināts. Tādēļ Baltijas valstu sadarbība un sadarbība Baltijas reģionā ir ļoti nozīmīga.”
Sarunas noslēgumā abas puses pieskārās arī jautājuma par Latvijas virzību uz eirozonu, kur Eiropas Parlamenta prezidents pauda pilnīgu atbalstu Latvijas centieniem un uzsvēra, ka viņš atbalsta arī Lietuvas un Polijas virzību uz eirozonu.