Hermans Van Rompejs uzsākot sarunu īpaši uzsvēra Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un izteica atzinību par izdarīto. Viņš atzīmēja, ka Latvijas panāktie rezultāti ir izcils veikums un paraugs citām ES valstīm, piebilstot, ka arī Latvijas šī brīža ekonomikas rādītāji un tieši eksporta izaugsme ir apliecinājums šim apgalvojumam. Valsts prezidents Andris Bērziņš, pēc Rompeja lūguma raksturojot politisko situāciju Latvijā, pozitīvi novērtēja otrā ceturkšņa IKP pieauguma rādītāju, kas ir 5,3%, kā arī uzsvēra nepieciešamību pēc sestdien gaidāmajām parlamenta vēlēšanām turpināt aizsākto konsolidācijas politiku un starptautiskā aizdevuma programmas izpildi.
Valsts prezidents sarunā izklāstīja faktus, kas satrauc arī Latviju saistībā ar Eiropas parādu krīzi, un vērsa uzmanību, ka, lai Latvija nostiprinātu šobrīd sasniegto ekonomikas un finanšu situācijas sakārtošanā, ir nepieciešams nodrošināt arī turpmāk ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, kurā izšķirīgu lomu spēlē ES daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam. Viņš uzsvēra, ka plānojot nākamā gada budžetu Latvija ir vitāli ieinteresēta ne tikai globālā konkurētspējas mērķa sasniegšanā, bet arī konverģences mērķī. Andris Bērziņš īpaši vērsa uzmanību atbalstu kohēzijas politikai un uzsvēra, ka Latvija dara visu, lai iegūtu vienlīdzīgu nosacījumus visiem lauksaimniekiem tiešmaksājumu jautājumā. Van Rompejs pauda izpratni par Latvijas pozīciju un rūpēm gan par kohēzijas politikas, gan vienotās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem.
Otrā sarunas daļa tika veltīta eirozonas aktualitātēm. Hermans Van Rompejs informēja Valsts prezidentu par pasākumiem, ko eirozonas situācijas normalizēšanai jau ir uzsākušas dalībvalstis. Viņš uzsvēra, ka diskusijas, kuras jau ir sākušās un mēri, kuri ir jāpieņem eirozonas problēmu risināšanai, tiks pieņemti visos eirozonas parlamentos ratificējot šī gada 21.jūlijā apstiprināto pasākumu plānu ar mērķi ieviest lielāku fiskālo disciplīnu un vienlaikus lielāku fiskālo integrāciju eirozonas valstīs. Andris Bērziņš uzsvēra, ka pēc pārbaudījumiem, ko šobrīd izjūt eirozona, būtu ļoti svarīgi izdarīt secinājumus par to, kādēļ šāda situācija ir radusies, un izstrādāt mehānismu, lai šāda situācija nākotnē vairs nekad neatkārtotos. Van Rompejs atbildēja, ka eirozonas fiskālā veselība ir atkarīga no katras eirozonas valsts fiskālās veselības, tādēļ nepieciešama stingra fiskālā disciplīna un stingri banku darbības nosacījumi.
Vēlāk žurnālistiem Valsts prezidents uzsvēra gandarījumu par notikušo sarunu, uzsverot Van Rompeja kunga labo informētību par situāciju Latvijā un Latvijai būtiskiem jautājumiem kohēzijas fondu plānošanā un lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā.
