17. marts, atsaucoties Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumam, no šī gada ir ierakstīts likumā kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena. Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana kontekstā ar Ukrainas cīņu pret Putina režīmu šodien tika pārrunāta starptautiskā konferencē.
E. Levits norādīja, ka Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana ir nozīmīga vēsturiska, politiska un juridiska liecība latviešu tautas valstsgribai.
Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas cilvēki nebija pasīvi cietēji un upuri lielvaru totalitāro režīmu ietekmju sfēru dalīšanā, objekti lielās vēstures gaitā un ka Latvijas tauta pati veidoja savu vēsturi.
“Nacionālā pretošanās kustība gan Latvijā, gan trimdā cauri okupācijas gadu desmitiem iznesa neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ideju. Tas deva iespēju atjaunot Latvijas neatkarību un Satversmē noteikto demokrātisko valsts iekārtu,” teica E. Levits.
Kā norādīja Valsts prezidents, jau vairākus gadus pēc pašas sabiedrības iniciatīvas tieši 17. martā ir tikusi godināta nacionālā pretošanās okupācijas varām, un tagad likumdevēja lēmums sabiedrības iniciatīvai ir piešķīris valstisku raksturu.
“Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Latviju nevar izcīnīt vienreiz un uz visiem laikiem. Pašiem sava brīva un neatkarīga Latvijas valsts tikmēr pastāv stipra un ilgtspējīga, kamēr katra paaudze ir gatava no jauna iestāties par valsti un to nosargāt. Putina režīma karš pret Ukrainu šajās nedēļās šo vienkāršo patiesību mums ļoti skaudri atgādina,” konferences skatītājus uzrunāja E. Levits, norādot, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena valsts vēstures politikā ieraksta pienākumu atcerēties, godināt un atjaunot sabiedrības vēsturiskajā atmiņā mūsu nacionālās pretošanās kustības varoņus.
