Šodien Rīgas pilī notikušajā diskusijā par sociālās atbildības veicināšanu Valsts prezidente, uzņēmēji un Darba devēju konfederācija pauda vienotu nostāju par nepieciešamību plašāk izvērst sociālo dialogu un vairot sabiedrībā izpratni par iespējām katram darba devējam un ņēmējam uzlabot labklājību, sociālo drošību un izaugsmi. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka būtiska ir valsts atzinība atbildīgiem uzņēmējiem, kas ne tikai maksā nodokļus, cīnās pret “aplokšņu” algām un ievēro ētiskas darba devēja un ņēmēja attiecības, bet arī piedalās izglītības programmās, stipendiju veidošanā un citādi rada labvēlīgāku sociālo vidi.
Uz diskusiju bija aicināti uzņēmēji un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pievienojušies ANO Globālajam līgumam nolūkā veicināt sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanu. Šī iniciatīva ietver jautājumus par atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanu, darba ņēmēja un darba devēja tiesībām, caurspīdības un pretkorupcijas principu, mazo uzņēmumu veicināšanu, investīcijām videi draudzīgās tehnoloģijās utml. Tika apspriesti veidi, kā motivēt Latvijas uzņēmējus kopumā kļūt sociāli atbildīgākiem un aktīvākiem, kā arī tas, kā paši uzņēmēji varētu veicināt šīs kustības izplatību, atzīmējot, ka ANO iniciatīva ir papildu stimuls, lai “mēs paši izvērtētu, cik godīgi uzņēmēji esam, cik daudz atbalstām sabiedrībai būtiskas programmas”.
Uzrunājot uzņēmējus, Valsts prezidente augstu novērtēja viņu pozitīvo piemēru: “Jūs darāt vairāk nekā tikai īstenojat pelnīšanas mērķi. Jūs apliecināt, ka ilgtermiņā veiksmīgs uzņēmējs ir tikai tas, kurš darbojas sociāli atbildīgi, kā dēļ iedzīvotāji un viņu klienti var justies drošāk un labklājīgāk.”
Uzņēmēji uzsvēra, ka šodienas situācija tautsaimniecībā pieprasa aktīvu un atbildīgu sadarbību starp visiem sociālajiem partneriem, tajā skaitā valdību, uzņēmējiem, pašvaldībām, nevalstisko sektoru. Kā viens no izaicinājumiem, kas saistās ar sociālās atbildības tematiku, tika minēts kvalificēta darbaspēka trūkums valstī un jaunu darba vietu ieviešana lauku reģionos, kas radītu labvēlīgāku sociālo vidi. Tika atzīmēts, ka arī Latvijas ietvaros ir jāmazina sociālās labklājības plaisa, un viens no atslēgvārdiem tam būtu izglītības un konsultāciju programmu stimulēšana, tajā skaitā piesaistot ES strukturālo fondu līdzekļus.
ANO misijas vadītāja Inita Pauloviča atzinīgi novērtēja to, ka Latvijā šo iniciatīvu ir atbalstījuši ne tikai lieli uzņēmumi, bet ļoti aktīvi iesaistījušies arī mazie un vidējie uzņēmumi. Ārlietu ministrijas pārstāve Maija Manika atzīmēja, ka ārpus Latvijas augstu tiek vērtēta pieredze, ko Latvija ir guvusi dažādās reformās, jo, piemēram, Gruzijā, Moldovā un citur par svarīgu uzskata apzināt gan sasniegumus, gan kļūdas, ar kurām saskārusies mūsu valsts demokratizācijas ceļā pēc neatkarības atjaunošanas.
Prezidente uzskatīja par ļoti būtisku uzklausīt uzņēmēju pieredzi sociālās atbildības īstenošanā, jo tā veido daļu no Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības. Diskusijas noslēgumā puses vienojās turpināt aizsākto sarunu, lai popularizētu sabiedrībā sociālās atbildības principus un ar pozitīvu piemēru iesaistītu kustībā arvien jaunus uzņēmējus.
Sarunā piedalījās:
Vitālijs Gavrilovs,
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents;
Elīna Egle,
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore;
Aiva Vīksna,
Lietišķās informācijas dienests;
Silvija Kārkliņa,
Valodu mācību centrs
Uģis Magonis,
Latvijas Dzelzceļš;
Andis Mihelsons,
Miesassargu aģentūra;
Valdis Jākobsons,
Grindeks;
Gundars Strautmanis,
Lattelekom;
Henrijs Fogelis,
Aldaris;
Silvija Romanova-Maura,
SIA Silja;
Valdis Siksnis,
Nordea, Latvijas filiāles vadītāja;
Elvita Rudzāte,
Zygon Baltic Consulting, SIA izpilddirektore
Ruta Lesničenoka,
SIA Komin, direktora vietniece
Iveta Ķelte,
LDDK