Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Maltas Universitātē diskusijā “Mazās valstis jaunajā globalizētajā pasaulē: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra ka šodienas globalizētajā pasaulē valstu lielumam nav tik liela nozīme, kā kvalitātei, kādā valsts sevi pārstāv un kādā tā ir spējīga iesaistīties dialogā par pasaules attīstību. “Kā globusā katrai valstij ir sava vieta, tā arī globalizācijas procesā katram ir sava loma,” sacīja V.Vīķe-Freiberga. Prezidente uzsvēra ka šodien mums ir vēsturiska iespēja veidot tādu Eiropu, kas pārstāvētu kopīgas vērtības, kas aktīvi iesaistītos pasaules attīstības procesos, bet neizmantotu tās pašas metodes, kas Eiropu ir plosījušas daudzu gadsimtu garumā ar militāro varu un iekarojumiem. Prezidente uzsvēra, ka pagājušais gadsimts pasaulei ir nesis milzīgu izaugsmi zinātnes un tehnoloģiju jomā, taču jāuzsver, ka šīs izmaiņas pasaulē nav līdzsvarotas, un šajā brīdī, kad vienā pasaules daļā cilvēki aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas, otrā pasaules pusē citi dzīvo gandrīz akmens laikmetā. Latvijas prezidente uzsvēra, ka šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām. Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja, ka Eiropas kontinents līdz šim ir bijis civilizētā situācijā. “Līdzīgi kā Maltas cietoksnis Maltu Eiropa kā cietoksnis ir aizsargājusi sevi, un pamats šai Eiropai ir likts jau pirmskristietības laikā, tas ir likts Romas likumu un grieķu demokrātijas garā. Bet šodien Eiropas cietoksnim ir jāpārvēršas par bāku, kas pasaulei izplata vērtību gaismu, kas veido dialogus starp pasaules daļām un civilizācijām”, sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.
“Latviju un Maltu vieno kopējas vēsturiskās pieredzes, un tieši šī vēsture ir padarījusi tautas garu sīkstu un gatavu pārmaiņām, līdztekus saglabājot savu identitāti. “Mēs esam pārdzīvotāji, kas ir izturējuši svešvaru iebrukumus, dzīvi zem okupācijas režīmiem, taču joprojām esam paturējuši savu identitāti, un jaunajā Eiropā mēs varam pienest izpratni par būtiskām vērtību niansēm, kuras lielajām nācijām nav bijis iespējams piedzīvot. Mēs esam tie nelielie punkti starp lielākām valstīm, kuriem interesē kvalitāte un detaļas dialogā par kopējām interesēm un kontinenta attīstību,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Prezidente atkārtoti atzīmēja, ka Maltai kā mazai valstij tās vēsturiskā loma ir pierādījusies arī attiecībā uz Latvijas iespējām atgūt neatkarību. Viņa sacīja, ka tieši Malta bija tā vieta, kur ASV prezidents un PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs sāka sarunas par aukstā kara beigām. Šī saruna, iespējams, pavēra Latvijai un citām okupētajām valstīm ceļu uz brīvību. “Šodienas Eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs piemērs ātrām un efektīvām pārmaiņām,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga, paužot Latvijas interesi nodot savu pieredzi citām valstīm Eiropā un ārpus tās robežām, sevišķi tām, kuras šobrīd vēl atrodas okupācijas režīmu varā.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijā atzīmēja, ka svarīgs šobrīd ir jautājums, kā mazas valstis var iekļauties globalizētajā pasaulē un būt efektīvas savas lomas izvēlē un aizstāvībā. Viņa atzīmēja, ka Maltai un Latvijai ir laba pieredze reģionālajā sadarbībā, kas arī ir eksportprece citām pasaules daļām. Kā būtisku mazo valstu lomu Žaneta Ozoliņa atzīmēja mazo valstu iespējas piedalīties starptautisko organizāciju pārmaiņu procesā. Viņa sacīja, ka šobrīd ES, NATO un ANO veic būtiskas reformas un mums ir iespējams ar idejām un darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju attīstībā. Tāpat, kā būtisku mazo valstu iespēju, arī Latvijas un Maltas gadījumā, viņa uzsvēra pieredzi attiecībās ar lielvarām, atzīmējot, ka gan pozitīvā, gan negatīvā pieredze var būt labs avots citām pasaules mazajām valstīm viņu attiecībās ar lielākiem kaimiņiem.