Atklājot otro diskusiju ciklā “Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi”, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja domāt to, cik daudz sabiedrība maksā par tiesu sistēmas smagnējumu, paviršībām un kļūdām. “Efektīvu un ātru tiesas aizsardzību sagaida ikviens mūsu valsts iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Tas ir svarīgi gan uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, gan ārvalstu investīciju piesaistei,” teica Valsts prezidents.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone savā priekšlasījumā uzsvēra, ka svarīgākais tiesu sistēmas resurss ir cilvēki, kuru prasmēs un kvalitātēs ir jāturpina ieguldīt. D. Vilsone aicināja paturēt prātā vērtības, ko sabiedrība sagaida no tiesu varas.
Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Anita Kovaļevska aicināja domāt par tiesnešu neatkarības atbildīgu izmantošanu. A.Kovaļevska akcentēja tiesnešu pašpārvaldes institūciju īpašo lomu un uzdevumu: sekmēt tiesnešu atbilstību profesijas augstajiem standartiem, nevis aizstāvēt tiesnešus vai pildīt arodbiedrības funkciju.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atgādināja, ka ieguldījumiem tiesu varā ir jānes vajadzīgā atdeve, kā arī aicināja tiesu varu nepārtraukti pilnveidot savu darbu, lai sabiedrība varētu gūt pārliecību par tiesu darba kvalitāti. Savukārt Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš analizēja tiesu sistēmas reformu rezultātus, atzīstot, ka pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Runājot par lietu izskatīšanas termiņiem un tiesu varas iespējām nodrošināt taisnīgumu, Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns atzina, ka vidējie lietu izskatīšanas termiņi uzlabojas. Vienlaikus K.Torgāns vērsa uzmanību, ka sarežģīto lietu izskatīšana nereti ievelkas un sabiedrībai nav pārliecības, ka arī šajās lietās tiks panākts taisnīgs risinājums.
