No šā gada 20. līdz 28.septembrim Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās darba vizītē ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijā. Vizītes laikā notika arī vairākas Valsts prezidenta un citu valstu vadītāju divpusējās tikšanās, kurās pārrunātas Latvijas un citu valstu divpusējās attiecības, Latvijas un citu valstu sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī starptautiskās politikas aktualitātes ,īpašu uzmanību pievēršot enerģijas politikas jautājumiem. Darba vizītes laikā Valsts prezidents tikās arī ar ASV dzīvojošo latviešu kopienas pārstāvjiem un apmeklēja filmas „Padomju stāsts” pirmizrādi Ņujorkā.
Enerģijas politikas jautājumi bija būtiskākie Valsts prezidentam, gan tiekoties ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, gan ar Kaukāza un Centrālāzijas reģiona valstu vadītājiem. Sarunu gaitā Valsts prezidents uzsvēra Centrālāzijas un Kaukāza reģiona būtisko lomu enerģijas un derīgo izrakteņu tirgū, jo, kā uzskata Valsts prezidents, „pēc konflikta Gruzijā Centrālāzijas reģions ieņems aizvien būtiskāku lomu enerģijas tirgū, savukārt Kaukāza valstis var kļūt par nopietnu tranzīta alternatīvu Centrālāzijas dabas resursu tranzīta ceļā uz Dienvideiropu. Tāpēc būtiski pielikt visas iespējamās starptautiskās sabiedrības pūles, lai šajos reģionos nodrošinātu mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā”. Šādu viedokli Valsts prezidents pauda, gan tiekoties ar EK prezidentu, gan Gruzijas, Armēnijas un Tadžikijas prezidentiem. Tāpat par enerģijas politiku un alternatīviem enerģijas ceļiem runāts tika arī ar Turcijas prezidentu. Valsts prezidents šīs divpusējās tikšanās vērtē kā konstruktīvas un auglīgas, īpaši ņemot vērā gaidāmās valsts vizītes Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekijā un Turkmenistānā. Turklāt būtiski, ka pirms vizītes Centrālāzijas reģionā ES kopīgā politiskā stratēģija, veidojot dialogu ar šī reģiona valstīm, tika apspriesta tieši ar EK prezidentu un sarunas gaitā puses bija vienisprātis, ka pēc konflikta Gruzijā šis reģions varētu būt viens no perspektīvākajiem, lai dažādotu enerģijas piegādes avotus un ceļus.
Starptautiskās politikas aktualitātes tika apspriestas ne vien valstu vadītāju oficiālo divpusējo tikšanos reizēs, bet arī virknē neformālu diskusiju, kas notika līdztekus ANO Ģenerālās asamblejas oficiālajām darba sesijām. Tā, piemēram, Valsts prezidents vizītes laikā apmeklēja ikgadējo augsta līmeņa sanāksmi „Clinton Global Initiative”, kur neformālās sarunās tika apspriestas globālās ekonomiskās problēmas un to ietekme uz centieniem apkarot nabadzību, slimības un globālo sasilšanu. Neformālās sarunās ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un bijušo ASV viceprezidentu Alu Goru Valsts prezidents apsprieda Klintona globālās iniciatīvas paveikto alternatīvo enerģiju attīstībā, kas ir īpaši aktuāli ne tikai globālās sasilšanas, bet arī enerģijas drošības kontekstā.
Gan oficiālo, gan neformālo tikšanos laikā tika apspriestas arī konflikta Gruzijā nestās sekas un ietekme uz starptautiskās politikas veidošanu. Tieši šim tematam bija veltīta Valsts prezidenta lekcija un tai sekojošā diskusija Kolumbijas universitātē. Uzrunājot studentus un pasniedzējus, Valsts prezidents teica: „Karš Gruzijā pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījis pasaules kārtību. Notikušais liek atcerēties demokrātijas pamatvērtības, kuras mums svarīgas, un domāt par to, kā aizstāvēt savas intereses un nepieļaut, ka konflikts tiek risināts ar rupja militāra spēka palīdzību.” Valsts prezidents arī piebilda, ka Krievija jau ilgstoši pārbaudījusi starptautiskās sabiedrības pacietību, gan patvaļīgi palielinot tā saucamo miera uzturētāju skaitu, gan nodibinot formālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju, gan, visbeidzot, virs Gruzijas teritorijas notriecot Gruzijas lidaparātu.„Mēs, Baltijas valstis un Polija, jau maijā brīdinājām starptautisko sabiedrību, ka Krievijas rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un to nedrīkst nedz akceptēt, nedz atzīt par adekvātu, taču toreiz reti kurš gribēja sadzirdēt mūsu brīdinājuma signālus,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka starptautiskās sabiedrības nevērības rezultāts tagad ir skaidri redzams. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, šobrīd svarīgāk ir nevis meklēt vainīgo, bet gan sniegt visu nepieciešamo palīdzību Gruzijai, lai valsts tiktu atjaunota un turpinātu uzsāktās reformas ceļā uz ES un NATO.
Gruzijas konflikta nestās izmaiņas starptautiskajā politikā bija arī viens no Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā pamatpunktiem. Savā uzrunā Valsts prezidents aicināja apzināties „iesaldēto konfliktu” bīstamību un nepieciešamību tos atrisināt, jo „kā pierādīja notikumi Gruzijā, iesaldēts, tas nenozīmē atrisināts”.
Līdztekus Gruzijas jautājumam, savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja arī nepieciešamību beidzot veikt ANO institucionālās reformas, jo, atsaucoties uz Gruzijā notikušo, redzams, ka, piemēram, Eiropas Savienība ir spējīga ātri un vienoti reaģēt, savukārt ANO Drošības padome tā arī līdz šim brīdim nav spējusi paust vienotu viedokli un vērtējumu konfliktam Gruzijā un nav spējusi piedāvāt ilgtermiņa risinājumu ar mērķi garantēt mieru un stabilitāti reģionā.
Trešā svarīgākā Valsts prezidenta uzrunas tēma - 2000.gadā izvirzīto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana un nepieciešamie darbi, kas starptautiskajai sabiedrībai veicami, lai risinātu tādas globālās problēmas kā nabadzība, HIV infekcijas izplatība, izglītības pieejamība un globālās sasilšanas nestās ekoloģiskās problēmas. Jāpiebilst, ka vizītes laikā Valsts prezidents piedalījās arī vairākās augsta līmeņa diskusijās, kas bija veltītas izvirzīto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.
Savas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā noslēgumā Valsts prezidents atzīmēja, ka tieši šogad aprit 60 gadi, kopš pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. „Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena šogad simboliski sakrīt ar Latvijas Republikas 90. jubileju. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā jau 1918. gadā tika pasludināts: „... visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai...” Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem. Jau 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika apliecināja uzticību tām pašām pamatvērtībām un principiem, kas atrodami deklarācijā, tos pilnībā īstenojot jaundibinātajā valstī. Diemžēl laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija jau bija okupēta un Latvijas tautai bija liegtas tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, tā bija pakļauta apspiestībai un netaisnībai. Tikai 1991. gadā Latvija atjaunoja savu valstiskumu un pēctecību uzticībā cilvēktiesību pamatprincipiem – katra cilvēka cieņai, līdztiesībai un brīvībai, šīs vērtības attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem,” teica Valsts prezidents.
Par veidu, kā labāk ārpus Latvijas skaidrot mūsu valsts vēsturi un atgādināt par totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, tika runāts, Valsts prezidentam tiekoties ar ASV dzīvojošiem latviešiem un kopīgi noskatoties filmas „Padomju stāsts” pirmizrādi Ņujorkā. Kā uzsvēra Valsts prezidents, ir labi, ka šo filmu tagad izrāda ASV plašām interesentu grupām, jo tādejādi daudz plašāka auditorija gūs priekšstatu par nežēlīgajām padomju režīma represijām ne vien pret latviešu, bet arī citām tautām.
Tāpat darba vizītes laikā Valsts prezidents kopā ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu svinīgi slēdza NASDAQ ceturtdienas sesiju. Īsā uzrunā pirms simboliskā sesijas beigu zvana abu valstu vadītāji vērtēja ASV finanšu institūciju krīzes ietekmi uz globālo ekonomiku un jo īpaši mazām valstīm kā Latvija un Igaunija.