2008.gada 25. un 26.augustā Valsts prezidents darba vizītē apmeklēja Daugavpili un Daugavpils rajonu, kur tikās ar vairāku tautu kultūras biedrībām un dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, kā arī ar Daugavpils izglītības iestāžu darbiniekiem. Pēc Daugavpils apmeklējuma Valsts prezidents atzina, ka lepojas par to, ka Latvijā labi sadzīvo dažādu tautību un kultūru pārstāvji un aicināja iedzīvotājus katru savā veidā rast piederību savai valstij – Latvijai. Savukārt uzrunā Daugavpils pedagogiem Valsts prezidents norādīja, ka valstij un sabiedrībai kopīgi jāstrādā, lai veicinātu izglītības pieejamību, un ka skolai jāpiedalās patriotiskajā audzināšanā, izceļot Latvijas iedzīvotāju kopīgajās vērtības – Latvijas valsti, kā arī jānodrošina latviešu valodas apguvi.
Valsts prezidents vizītes laikā tikās arī ar Zemessardzes, NBS un robežsardzes pārstāvjiem, kā arī ar Daugavpils pilsētas un rajona pašvaldību vadītājiem un Daugavpilī strādājošiem uzņēmējiem un Daugavpils rajona pagastu lielākajiem zemniekiem. Tāpat notika Valsts prezidenta tikšanās ar Daugavpils un pilsētai tuvāko novadu iedzīvotājiem.
Pirmdien, 25.augustā, Valsts prezidents apmeklēja Zemessardzes 34. Artilērijas bataljonu un tikās ar NBS pārstāvjiem. Valsts prezidents iepazinās gan ar bataljona vēsturi, uzdevumiem, personāla sastāva politiku, veiksmīgo sadarbību ar jaunsardzi, gan arī problēmām, kuras saistītas ar zemessargu apmācību kvalitātes uzlabošanu un profesionālā dienesta karavīru nepietiekamo skaitu. Tāpat Zemessardzes 34.bataljona vadība iepazīstināja Valsts prezidentu ar nākotnes attīstības perspektīvām un iecerēm.
Pēc tam Valsts prezidents apmeklēja Daugavpils cietoksni, kur pārrunāja tā rekonstrukcijas un modernās mākslas centra, kurā iecerēts izstādīt arī ievērojamā Daugavpilī dzimušā gleznotāja Marka Rotko gleznas, izveides plānus. Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes vadība informēja Valsts prezidentu arī par cietokšņa teritorijā iecerēto jauno policijas ēku un policijas koledžu, kuru jaunajās telpās plānots atklāt pēc diviem gadiem. Valsts prezidents atzina, ka pēc cietokšņa rekonstrukcijas Daugavpils iegūs ievērojamu sabiedrisko ēku kompleksu, kurā veiksmīgi apvienots vēsturiskais un mūsdienīgais.
Vēlāk Valsts prezidents apmeklēja Krievu kultūras centru „Krievu nams”, kurā Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze noskatījās mākslinieciskās pašdarbības kolektīva muzikālu priekšnesumu un iepazinās ar kultūras centrā izveidoto ekspozīciju par krievu tradīcijām Latgalē un krievu kultūras mantojumu. Savukārt, tiekoties ar Daugavpils krievu kopienas pārstāvjiem, tika pārrunāts, kā saglabāt gan nacionālo identitāti, gan arī stiprināt piederības sajūtu Latvijas valstij. Centra darbinieki pastāstīja, kā norisinās jauniešu piesaiste centram un kādas ir viņu nākotnes ieceres. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja kultūras centra sasniegto un pārrunāja iespējas, kā ieinteresēt un motivēt jauniešus palikt dzimtajā Daugavpilī.
Vizītes laikā Valsts prezidents apmeklēja arī 1.vecticībnieku draudzi Daugavpilī (kopā Daugavpilī ir 6 vecticībnieku draudzes), kur iepazinās ar baznīcas vēsturi un vecticībnieku tradīcijām Daugavpilī. Draudzes pārstāvji pateicās par viņiem parādīto godu, uzņemot Valsts prezidentu, un pastāstīja arī par viņiem nozīmīgajām aktualitātēm. Pēc tam Valsts prezidents apmeklēja Daugavpils pilsētas domi, kur deputāti iepazīstināja prezidentu ar Daugavpils aktualitātēm un problēmām, galvenā no kurām esot sliktā ceļu infrastruktūra. Deputāti informēja Valsts prezidentu arī par Daugavpils attīstības perspektīvām un kultūru dažādību – Daugavpilī izveidotas 11 nacionālās biedrības, kas var kalpot kā labas sadarbības piemērs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Daugavpils ir labs piemērs vienotībai dažādībā. Tika pārrunātas arī izglītības aktualitātes un skolu gatavība jaunajam mācību gadam.
Vēlāk Valsts prezidents devās uz Silenes robežkontrolpunktu, kur iepazinās ar tām izmaiņām, kas notikušas pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Robežsardzes pārstāvji informēja Valsts prezidentu par to, ka robežpārkāpēju skaits ir neliels un demonstrēja jauno robežsardzes tehniku. Valsts prezidents un robežsardzes pārstāvji pārrunāja arī cilvēkresursu jautājumu robežsardzē.
Skrudalienas pagastā Valsts prezidents ar pagasta iedzīvotājiem pārrunāja ikdienu pierobežā, kur galvenā problēma ir bezdarbs. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešams apgūt latviešu valodu un atrast pielietojumu savām zināšanām un prasmēm. Savukārt ar Skrudalienas pagasta vadību Valsts prezidents pārrunāja mazo skolu jautājumu un to likteni pēc reģionālās reformas. Valsts prezidents uzsvēra, ka skolas būtu jāsaglabā ka vietējais kultūras centrs.
Pēcpusdienā Daugavpils Latviešu kultūras centraLielajā zālē Valsts prezidents tikās ar pilsētas iedzīvotājiem, lai uzklausītu daugavpiliešu viedokli par valstij un pilsētai aktuālajiem jautājumiem. Iedzīvotājus galvenokārt interesēja pensiju apmēra jautājums un latviešu valodas apguves nepieciešamība. Valsts prezidents uzsvēra, ka lepojas par to, ka Latvijā labi sadzīvo dažādu tautību un kultūru pārstāvji, un aicināja iedzīvotājus katru savā veidā rast piederību savai valstij – Latvijai.
Valsts prezidenta tikšanās ar iedzīvotājiem notika arī Sventes pagastā, savukārt ar Sventes pagasta vadību Valsts prezidents pārrunāja reģionālās reformas virzību, zemnieku saimniecību nākotni, kā arī kultūras dzīvi pagastā, tajā skaitā nepieciešamību kopt latgaliešu valodu un tradīcijas.
26. augustā Valsts prezidents apmeklēja vienu no lielākajiem Daugavpils uzņēmumiem SIA „AXON CABLE”. Valsts prezidents ar uzņēmuma pārstāvjiem pārrunāja darbaspēka un uzņēmuma attīstības perspektīvas kopumā.
Pēc tam Valsts prezidenta apmeklēja Poļu kultūras centru, kur tikās ar Latvijas Poļu savienības Daugavpils nodaļas vadību, poļu biedrību vadību un Daugavpils Poļu skolas direktori, ar kuru apspriestas poļu kopienas aktualitātes Daugavpilī.
Vēlāk, pareizticīgo Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas Aizmigšanas svētku priekšvakarā, Valsts prezidents Daugavpils Borisa-Gļeba katedrālē tikās ar Metropolītu Aleksandru, Daugavpils bīskapu Aleksandru un Latvijas pareizticīgo baznīcas pārstāvjiem.
Valsts prezidents apmeklēja arī Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcu un tikās ar Daugavpilī kalpojošiem katoļu priesteriem, kā arī viesojās Mārtiņa Lutera katedrālē un tikās ar bīskapu Eināru Alpi.
Apmeklējot vecticībnieku, pareizticīgo, katoļu un luterāņu draudzes Daugavpilī, Valsts prezidents uzsvēra reliģisko organizāciju nozīmi un devumu sabiedrības attīstībā, sociālo jautājumu risināšanā, kā arī vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanā sabiedrībā.
Vizītes laikā Valsts prezidents apmeklēja arī Daugavpils Universitāti, lai sarunā ar tās vadību pārrunātu reģionālo augstskolu aktualitātes un nākotnes ieceres. Pēc tam Valsts prezidents piedalījās Daugavpils Universitātē notiekošajā Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu konferencē, kurā runāja par vienotas izglītības sistēmas pilnveidošanu, augstākās un vidējās izglītības iestāžu sadarbības ar darbadevējiem un pirmsskolas mācību iestādēm nepieciešamību. Savā uzrunā Valsts prezidents uzvēra, ka valstij un sabiedrībai kopīgi jāstrādā, lai katrs savā veidā veicinātu izglītības pieejamību ikvienam bērnam, kā arī to, lai šī izglītība būtu kvalitatīva un lai bērns skolā justos labi. Prezidents atzīmēja, ka svarīgi ir arī tas, lai skola sniegtu savu artavu arī patriotiskajā audzināšanā un priekšstatos par Latvijas iedzīvotāju kopīgajām vērtībām – Latvijas valsti, kā arī nodrošinātu latviešu valodas apguvi.
Vēlāk Valsts prezidents darba pusdienās tikās ar Daugavpils uzņēmējiem, sarunu gaitā apspriežot valsts atbalstu ražošanai, kā arī nozaru prioritarizēšanas nepieciešamību un augsto tehnoloģiju attīstību. Tika diskutēts arī par inženierresursu un zinātniskās bāzes attīstības nepieciešamību.